Griguča ir no Ventspils, bet pašlaik dzīvo Edinburgā. Kopā ar draugiem Robertu un Mārtiņu viņa veido "Eitanāziju".
Kas ir "Eitanāzija"?
"Eitanāzija" ir draugu grupa, kuri vienkārši izdomāja – esam smieklīgi, taisām podkāstu. Tāpat kā to izdomā daudzi citi mileniāļi. Mēs esam komēdijpodkāsts, kurā zirgojamies savā starpā. Un citiem cilvēkiem to patīk klausīties. Tāds kā "RelaxFM". Tikai latviski, ar vārdiem.
Un kā izdomājāt nosaukumu "Eitanāzija"?
Cilvēki, kas mūs pazīst, zina, ka esam diezgan rupji. Mums ar Mārtiņu daudz kas besī, nepatīk un kaitina. It īpaši citi cilvēki. Sākumā bija grūti izdomāt nosaukumu, kas būtu pilnīgi "out of nowhere", ko varētu lietot šim podkāstam. Mārtiņš vienmēr, kad atsūtīja kādu linku no "Delfiem", teica: "Šitos vajadzētu eitanizēt!" Un tad mēs vienkārši nosaucām par "Eitanāziju".
Cik viegli tev kā sievietei vadīt komēdijpodkāstu un jokot?
Vienā no kovidviļņiem man bija emocionāli grūtāk, jo biju ieslēgta mājās un visa bija par daudz. Un tobrīd ļoti daudz lasīju komentārus. Un tie, kas bija, ļoti personīgi dur. Un man šķita, ka ir lietas, ko viņi teica man, viņi neatļautos pateikt puišiem. Tāpat, ja puiši lamājās, tad neviens cits to nedzird. Ja es lamājos, tad es esmu vulgāra, es esmu neizglītota, drausmīga kaķu vecene vecmeita. Es to tā manīju. Bet varbūt man tikai tā šķita. Šobrīd es cenšos to ignorēt un koncentrēties uz mūsu darbu, jo tas traucē. Es to ņēmu pie sirds.
Tu esi sākusi mazāk lamāties?
Pavisam noteikti – nē. Man mamma teica, un tad es arī pati sapratu, ka, ja es būtu naiva meitenīte, kas sēdētu un klausītos, ko puiši gudri runā, viņiem neiebilstu un nelamātos, tad neviens neklausītos.
Ko podkāsta veidošana ir mainījusi tavā dzīvē?
Es daudz ko esmu iemācījusies no tehniskajiem darbiem. Esmu kļuvusi drusciņ gudrāka, jo katru nedēļu kaut ko iemācos vai kāds kaut ko atraksta. Man ir vairāk pārliecības par sevi nekā pašā sākumā. Es gan nezinu, vai tam ir palīdzējis podkāsts vai terapija. Un es lepojos ar to, ka esmu kļuvusi par podkāsta māmiņu ar 70 bērniņiem.
Vai tev nav bijusi vēlme šajā jomā vēl kaut ko darīt, piemēram, stendapā?
Jā, kad biju jaunāka, es teicu, ka gribu būt nākamā Baiba Sipeniece. Tā ka, Baiba, skaties sev aiz pleca!
