Draugi teju visā pasaulē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Baiba Olte Dānijā nonāca draudzenes iespaidā. Tas bija spontāns lēmums, tā viņa par lēmumu 19 gadu vecumā pārcelties uz dzīvi ārzemes saka tagad. Kārdinājums Dānijā palikt bija, bet atturēja valodas zināšanu trūkums. Ar svešvalodu problēmas bija, arī atgriežoties mājās. Jaunā sieviete saka, Latvijā darba tirgus jauniešiem nereti sašaurinās, ja trūkst krievu valodas zināšanu.

Atskatoties uz lēmumu, kas pieņemts pirms sešiem gadiem, Baiba saka: “Tas lēmums bija tāds spontāns.” Viņa tikko bija pabeigusi vidusskolu, bet lēmuma, ko studēt tālāk, nebija. Baiba iepriekšējā ziemā bija saskārusies ar organizāciju “Dream Fondation”. Tā ir Eiropas līmeņa organizāciju, kas sniedz informāciju par studijām ārzemēs. Proti, tā palīdz jauniešiem uzsākt studijas ārzemju augstskolās.

 

Draudzenei pa pēdām

 

Baibas draudzene bija nolēmusi studēt Dānijā un abas aizbrauca uz organizācijas pasākumu uzzināt par iespējām. Pasākumā uzstājās kāds puisis, kurš stāstīja par sporta menedžmentu. Baibu šī joma ieinteresēja, un viņa nolēma, ka tā ir joma, kuru grib studēt.

 

Avio biļetes Baiba nopirka divas nedēļas pirms došanās prom. Tad arī sāka meklēt dzīvesvietu Dānijā. Tur studijas ir bez maksas. Sākumā jāsamaksā tikai apmēram 100 eiro par studiju dokumentu sakārtošanu. Šī summa nedēļas laikā bija jāsamaksā, un studijas varēja sākties. “Es sākumā neaptvēru, ka braucu prom,” par pirmsaizbraukšanaas drudzi saka Baiba. Viņa atkārto - tas bija spontāns lēmums.

 

Pirmajā studiju gadā Baiba trīs mēnešus pavadīja Latvijā. Bija praksē PINS mārketinga nodaļā. Runājot par studijām, Baiba saka, tas bija labs lēmums. “Liels piedzīvojums arī.” Dzīve svešumā vienai palīdzējusi izaugt kā personai, rezumē Baiba. Viņa saka, Latvijā, kur būtu klātienes vecāku un draugu atbalsts, komforta zona būtu lielāka un izaugsme, iespējams, lēnāka. Dānijā viss bija pašas rokās.

 

Valoda jāzina

 

Dāņi pret iebraucējiem izturas jauki, ir atvērti. Baiba stāsta, viņi vēlas, lai atbraukušie paliek Dānijā, sāk te strādāt un iedzīvojas. Ir iespēja iet bezmaksas kursus, studenti var saņemt stipendiju, noteiktas stundas nedēļā strādāt. Tas palīdz nosegt dzīvošanu, jo tā Dānijā ir dārga. Motivē arī bezmaksas studijas. Baiba spriež, Dānija ir maza valsts, tāpēc viņi ir ieinteresēti, lai ārzemnieki, kuri tur studējuši, izmantojuši valsts resursu, tur paliek. “Viņi grib piesaistīt cilvēkus no ārzemēm, gudrus cilvēkus, lai viņi te paliek, attīstās un kļūst par Dānijas iedzīvotājiem,” stāsta Baiba.

Pēc studijām, kamēr jaunais profesionālis meklē darbu, Dānijas valsts piedāvā pabalstu. Baiba saka, tas arī ir liels pluss. Darba meklētājam tie ir garantēti ienākumi, ar tiem laiku var iztikt. Tomēr Baiba nolēma braukt mājās. “Es sapratu, ka es negribu sēdēt uz pabalsta pat īsu laiku, es gribu strādāt, palielināt savu pieredzi”. Protams, ja salīdzina atalgojumu Dānijā un tādā pat pozīcijā Latvijā, tad algas tur ir labākas. Lai gan arī dzīve dārgāka, bet starpība, kas paliek no algas pēc rēķinu nomaksāšanas Dānijā tomēr ir lielāka.

 

Baiba gan atzīst, bija velme palikt Dānijā. Taču bija viens “bet”. Jaunietei nezina dāņu valodu. Studijas bija angļu valodā, arī ikdienas saziņa angliski, tāpēc piecu gadu laikā nebija vajadzības apgūt valsts pamatvalodu. Lai gan tur ir uzņēmumi, kuros darba valoda ir angļu, bez dāņu valodas zināšanām darba tirgū iebrucējam ir grūti izcelties. “Es būtu palikusi, ja man būtu dāņu valoda,” nosaka Baiba. Viņa smejas, pašmācības ceļā iemācīties šo svešvalodu nevarētu. Taču studiju laikā viņa arī paralēli piestrādāja, tāpēc valodas kursiem laika nebija. 

 

Vide Baibai Dānijā bija latviska. Tā sagadījās, ka tolaik tur dzīvoja un studēja vairāki tautieši. Tāpēc bija Latvijas piederības sajūta, tikai tas, ka esi ārpus ģeogrāfiskajām valsts līnijām. Tomēr sadzīve nebija tik krāsaina. Baiba saka, kafiju ārpus mājas Dānijā dzēra retāk. Latvijā sabiedriskā dzīve ir aktīvāka, nav tikai darbs, studijas un mājas. “Te ir tik daudz iespēju, ko darīt, kur iet,” Dānijā aiziet uz kādu kultūras pasākumu vai izbraukt ārā no pilsētas, kurā dzīvo, tas viss dārgi maksā. 

 

Latvijā arī smaida

 

Baiba, Dānijā esot, bija dzirdējusi, ka Latvijā ir aktivitātes, ar kuru palīdzību mudina aizbraucējus atgriezties. Piemēram, iespēja par 1000 eiro algu strādāt valsts iestādēs. Viņa šīs iespējas neizmantoja.  Latvijā viņa bija bijusi praksē PINS mārketinga komandā. Taču tur vakanču nebija. Tā nu Baiba sāka meklēt darbu Latvijā. Taču tas bija grūti, jo meitene nepārvalda krievu valodas zināšanas. Taču jomās, kurā viņa vietu meklēja, to prasīja. Caur sociālo vietni “Facebook” Baiba uzzināja, ka Polijas uzņēmums “Innotek”, kas strādā ar starptautisko gigantu “Microsoft”, meklē darbiniekus. Viņus interesēja cilvēki, kuriem ir latviešu valodas zināšanas. Te krievu valodas trūkums nebija šķērslis un Baiba vakancei pieteicās un viņu pieņēma.

 

Baiba domā, ka ārzemēs dzīvojošajiem atgriezties motivētu labas darba iespējas Latvijā. Ārzemēs, pat esot zemākā pozīcijā, alga ir lielāka nekā Latvijā. Taču viņa pati prom neaizbrauca finansiālu  apsvērumu dēļ. Viņa saka, aizbraukšanas iemesls bija vēlme atvērt un redzēt pasauli. “Tu vari ceļot, arī students esot.” Viņa domā, ka, dzīvojot ārzemēs, iespējas nereti ir lielākas. Kā arī iegūtā pieredze ir neatsverama. Taču viņa spriež, ka joprojām cilvēki no Latvijas brauc prom atalgojuma dēļ, finanšu problēmu dēļ. Dzīvo ārzemēs un maksā parādus Latvijā. Ja Latvijā atalgojums konkurētu ar algām ārzemēs, cilvēki vairāk atgrieztos spriež Baiba. Tajā pašā laikā viņa saka, ir cilvēki, kuri uz valsti ir apvainojušies. Viņa domā, ka tos spiest atgriezties nevajag. 

 

Prasu, ko pieci gadi svešumā vēl ir devuši? Baiba saka, viņa ir iemācījusies nebaidīties, bet uzdrīkstēties, nedomāt, ko par viņu teiks citi. “Tas ir liels pluss, ka iemācījos nebaidīties,” Baiba smaida. 

 

Šodien viņa saka, prom vairs negribētu braukt. Latvijā ir labi. Ir iespēja aiziet uz jebkuru kultūras pasākumu, aiziet uz veikalu un tur runāt latviski. Kā arī tas, ka izejot cauri Vecrīgai, var dzirdēt angļu, vācu, par indiešu valodas. Baiba patīk, ka Latvijā ienāk globalizācija, vide kļūst internacionālāka. Viņa saka, latvieši arī vairs nav tik drūmi, biežāk smaida.

 

Kā arī Latvijā ir ģimene. Tas arī Baibai ir svarīgi. Taču ir forši arī tas, ka tagad zini - daudzās pasaules malās tev ir draugi! Tie ir studiju laikā iepazītie cilvēki. Baiba smejas, pasaule ir palikusi mazāka, jo draugi ir teju visur! 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti