Kopā ar tēvu Elvis graudus audzē 1500 hektāros Krimūnu un Zebrenes pagastos. Savu saimniecību "Latvijas grauds" jaunais lauksaimnieks izveidoja 2014. gadā un lauksaimniecību sauc ne tikai par darbu, bet savu dzīvesveidu.
"Nekas tā neieaijā, kā kombains šūpojoties vai traktors, kad iekāpu tajā un tur varēja pusdienlaiku pagulēt. Tāda bija mana bērnība, jo tēvs sāka saimniekot ap to laiku, kad es piedzimu, tāpēc bērnība pavadīta traktoros," stāstīja Elvis.
Šobrīd uzņēmējam ir 30 gadi, bet palīdzēt lauku darbos viņš sāka jau agrā vecumā. "Trīs saimniecības bija – vecātēva, tēta un mammas brāļa saimniecības. Tā mēs esam izauguši. Vectēvs diemžēl aizgāja viņsaulē 2003. gadā, un tagad ir divas lielas saimniecības," viņš norādīja.
"Te viss grozās ap saimniecību, līdz ar to tas jau nav darbs, tā ir dzīve," atzina lauksaimnieks.
Elvis ieguvis gan bakalaura grādu uzņēmējdarbībā, gan neklātienē pabeidzis arī Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Arī Elvja sieva ir agronome.
"Man patīk saprast šos procesus, jo lauksaimniecība īstenībā ir ļoti sarežģīta, ir vajadzīgas zināšanas, lai strādātu profesionāli.
Tad, kad ir profesionālas zināšanas, tu saproti, kā strādāt efektīvāk, ilgtspējīgāk, kā domāt arī par vidi, ne tikai par sevi un savu maku," viņš skaidroja.
Elvja tēvs Juris Lazdiņš uzsvēra, ka apzināti dēlu nav vedinājis uz lauksaimniecību, taču acīmredzot apkārtējā darba vide pati radījusi interesi.
"Tad, kad augstskola bija pabeigta, Elvis pusgadu strādāja pie saimniecības nākotnes, jauno tehnoloģiju ieviešanas. Tad, kad viņš man to nodemonstrēja, es sapratu, ka es pats droši vien to vairs nebūtu izdarījis.
Tā ka esmu gandarīts par to, ka šajā saimniecībā notiek paaudžu maiņa, turklāt tā notiek ar progresu, ar pievienoto vērtību," skaidroja Juris.
"Latvijā, ja saimniecībā notiek paaudžu maiņa, par to ir jāpriecājas, jo zinu ļoti daudzas saimniecības, kurās tas nenotiek vai ir noticis neveiksmīgi. Ja redzi, ka ir, kas darbu turpina, par to ir ļoti liels prieks," viņš piebilda.
Elvja un tēva saimniecībās kopā ir tikai seši darbinieki, kas nozīmē, ka sezonas laikā jaunais uzņēmējs pats sēžas kombainā un strādā. "Es jau vairāk kā 10 gadus braucu ar kombainu. Tā tāda normāla ikdiena ir, jo atrast darbarokas uz sezonu ir ļoti grūti, neviens nav ieinteresēts nākt uz trīs, četrām nedēļām strādāt," viņš skaidroja.
Elvis atklāja, ka šogad ražas potenciāls uz lauka izskatījās daudz lielāks, beigu beigās kviešu raža ir stipri viduvēja, bet rapsim pat slikta, jo iegūta tikai puse no tā, uz ko uzņēmēji bija cerējuši. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka par ražu nesūdzas.
"Man nepatīk tas, ka jebkurā lauksaimnieku intervijā liekas, ka mēs sūdzamies. Man nepatīk šis stereotips, ka lauksaimnieki visu laiku sūdzas, ka viss ir slikti, bet tāpat brauc ar džipiem. Tas ir tas, ko es gribētu savas dzīves laikā izskaust – tā nav sūdzēšanās, mēs vienkārši pastāstām par mūsu ikdienu," viņš skaidroja.
Tāpat jaunais lauksaimnieks uzsvēra, ka cenšas ražot pēc iespējas tīrāku pārtiku un domāt par vidi. Saimniecībai, piemēram, iegādāti sensori, kas augos nolasa zaļo masu un hloroplastu daudzumu, līdz ar to kaisa minerālmēslus tikai tik, cik tajā brīdī augam nepieciešams.
"Īstenībā mēs šeit ražojam ļoti tīru pārtiku. Man nav tā doma, ka smidzināšu visu – nē, mēs domājam, ko mēs darām, jo augu aizsardzības līdzekļi maksā bargu naudu. Tieši tāpēc ir nepieciešama agronoma izglītība, lai cilvēki zinātu, ko viņi dara," uzsvēra Elvis.
"Ja kāds redz, ka onkulis brauc ar vecu traktoru un migla aiz viņa nesas vēl vairākus desmitus metru, tad es uzskatu, ka ir jāzvana un jāziņo, jo tā nedrīkst. Mēs strādājam ar precīzu tehniku, mums tādu problēmu nav," viņš piebilda.
