Davidauska sacīja: "Tad, kad biju vidusskolā, biju Jaunsardzē. Piedalījos dažādos pasākumos un visās aktivitātēs. Nokārtojot Jaunsardzes eksāmenu, nolēmu, ka tas mani saista un ar to es vēlētos saistīt savu nākotni, un pieteicos studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā."
Tā sākās viņas ceļš uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
"Akadēmijā es studēju Gaisa spēkos, bet pašlaik šajā brīvajā logā es brīvprātīgi izvēlējos pilnveidot savas zināšanas sauszemes spēku taktikā un tādās lietās. Es šeit neesmu ilgu laiku. Esmu tikai pāris mēnešus. Pēc amata skaitos jaunākais speciālists. Esmu degvielas nodaļā – visas lietas, kas saistās ar pārapgādi un uzpildēm," viņa skaidroja.
Šobrīd Davidauska ir Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas nodrošinājuma bataljona dižkareive. "Šodien mēs piedalāmies "Carl Gustaf" kursā un pilnveidojam savas zināšanas, lai būtu spējīgi operēt ar šo ieroci," viņa stāstīja.
Tas ir granātšāvējs. Šoreiz treniņi notiek bez munīcijas, bet tuvākajā laikā poligonā ieplānotas mācības ar pielādētiem ieročiem.
Laura armijā uz nelielu brīdi bija paņēmusi pauzi saistībā ar bērnu kopšanas atvaļinājumu, bet nu jau atgriezusies NBS ar pilnu sparu.
Bērniņa laišanā pasaulē nav šķērslis karjeras veidošanai militārajā sfērā.
"Dienas laikā bērns ir bērnudārzā. Darba grafiks pilnībā atļauj apvienot to visu. Gan darba sākums, gan darba beigas – laiki pilnībā atbilst. Nav nekādu sarežģījumu. Ir reizes, kad, protams, ir sarežģīti. Tās ir apmācības, bet ikdienas dzīve, kad ir parastā rutīna, es teiktu, ka ir diezgan vienkārši," viņa sacīja.
Tādu kā Laura Davidauska Nacionālajos bruņotajos spēkos nav mazums. Dzimumam nav nozīmes, un visiem ir vienādas iespējas veidot savu militāro karjeru. Viņa sacīja: "Es neteiktu, ka nav grūti. Ir diezgan izaicinoši. Bet tas atkarīgs no manas pašas nostājas. Jo vieglāk to visu ņem, jo pašai arī šķiet vieglāk. Tā ka man pašai ikdienā tas ir kā izaicinājums, pēc kā es arī tiecos, tad vienkārši ir jāiet uz priekšu un viss jāizdara."
Viņas nākamais mērķis NBS ir kļūt par virsnieci un dienēt Lielvārdes militārajā lidlaukā.
18. novembris viņas ģimenē vienmēr ir bijuši nozīmīgi svētki. "Parasti mēs gājām skatīties militāro parādi Rīgā. Tā kā tagad, Covid-19 laikā, tas nav iespējams, tad noteikti atzīmēsim mājās, ģimenes lokā ar svecītēm un vakariņām."
Noslēguma viņa atzina, ka kādreiz noteikti arī pati vēlētos piedalīties 18. novembra parādē 11. novembra krastmalā.