Ingus Pētersons dalās pārdomas par to, vai arī pieaugušajiem ir iespējams ļauties svētku priekam tikpat patiesi kā bērniem.
„Manas sajūtas šajos Ziemassvētkos ir tādas, kas saistās ar bērnības Ziemassvētkiem, kuros saplūda dažādas smaržas, kas veidojās no mātes soļiem virtuvē, no svecīšu, no skuju smaržām. Toreiz es jutos drošībā, un likās, ka viss būs labi. Bet pieaudzis cilvēks nav bērns, viņš savu dvēseles mieru nevar tik vienkārši dabūt, vismaz es nevaru," atzīst Pētersons.
„Šodien es redzu, ka šīs tīrās, brīnišķīgās sajūtas, šo drošības sajūtu var dabūt, sekojot Kristum, atdarinot Kristu. Viņš skaidri parāda, kas mums ir jādara. Mums, pirmkārt, ir jābūt dzīvai sirdij, un mums ir jāskatās prom no sevis, nevis uz sevi, bet citiem. Un tas uzreiz atdzīvina," saka Pētersons.
„Es varētu to salīdzināt, ka mūsu sirds ir tā kā čaula, bet ar katru mazu, labu darbu šī čaula tā kā saplaisā mazliet, un tu pilnīgi fiziski sajūti, ka tu kļūsti dzīvāks. Un es novēlu visiem, lai šī sajūta ir."
