Denīze un Martins Lācīši par savu tēti

Paldies par iespēju pateikt paldies savam vismīļākajam tētim, kas rūpējas, atbalsta un palīdz. Izvēlējos rakstīt par tēti, jo pārsvarā, tiek pateicības vārdi māmiņām un vecmāmiņām. Cik labi, ka mūsdienās arī ir Tēva diena, kurā varam veltīt pateicības vārdus un pateikt paldies, ko ikdienas steigā aizmirstam. Un man daudz ko ir uzrakstīt par tēti, kas tāpat kā mamma mīl, rūpējas un palīdz mums gan mācībās, gan ikdienā.

Ņemot vērā, ka Latvijā diemžēl ir daudz ģimeņu, kur nav tētu dazādu iemeslu dēļ, esmu ļoti laimīga, ka man ikdienā ir tētis. Nekur nav aizbraucis arī strādāt prom no Latvijas, kad bērni redz tikai skaipā tēti vakaros. Es zinu, ka daudzi bērniņi skumst pēc saviem tētiem, tāpēc izmantojot izdevību, gribu pateikt: "Visi Latvijas tēti, esiet vairāk ar saviem bērniem, kā mazais princis teica - mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām." Varbūt bērniem tik daudz nevajag materiālās vērtības kā uzmanību un mīlestību ikdienā, varbūt pārāk daudz pieaugušie domā par peļņu ārzemēs, divos darbos. Kad tēti ir prom no mājām, kad bērni skumst pēc saviem tētiem... Daudz ikdienas nastu ir ne tikai uz māmiņu pleciem, bet arī uz tētu pleciem. Piemēram, mūsu tētis gatavo ļoti gardus ievārījumus - brūklenes ar āboliem, cep cepumus ar mums un zīmē ļoti skaistus zīmējumus, esmu ar viņa palīdzību guvusi atzinības rakstus dažādos Latvijas konkursos, pēdējais ir "Kalpa zēna vasaras romantisms mūsdienās", ko rīkoja Ābeļu pagasts. Pati esmu otro vietu dabūjusi pilsētas zīmēšanas olimpiādē. Tad tētim ir liels prieks par mani.  Viņš man ir liels palīgs skolā matemātikā. Viņš man liek domāt pašai un, kad galīgi nesanāk, tad iesaistās ar padomiem.

Mēs ar brāli pavadām ļoti daudz laika ar tēti, jo mums nav neviena vecvecāka diemžēl. Divi ir, bet viņi dzīvo tālu no mums, mēs Liepājā, bet viņi Jēkabpilī. Un mūsu mamma strādā diennakts darbā, līdz ar to tētis vienmēr mūs pieskata, aizved uz skolu, mūzikas skolu, pārved, dara dažādus mājas darbus, kamēr mamma strādā. Un tētis dien Zemessardzē, kas arī paņem daudz laika, nereti pārrodas noguris pēc vairāku diennakšu mācībām, gan ziemā, gan karstumā, tad mēs vienmēr ļoti ilgojamies pēc tēta.  Tētis apmāca ārrindas zemessargus, rīko stafetes jaunsargiem, piedalās daudz dažādās sportiskās aktivitātēs. Arī man ļoti patīk sportot ar mazo brālīti. Vienmēr, kad vajag, viņš steidzas palīdzēt, bieži gaida mani pie skolas, lai pārvestu mājās. Kad jāpalīdz kādos skolas darbos un mamma srādā, viņš vienmēr ir blakus. Tētis mums ir bijis ar brāli blakus, no pašas dzimšanas brīža, katrā dzimšanas dienā, varbūt kādreiz netiek darba dēļ uz maniem vijoļu koncertiem, bet tad es mājās nospēlēju, ko viņš nav dzirdējis. Tētis mani iemācīja skrituļot, brauc kopā ar mums ar riteni, dauzās ar mazo brāli un ņem brāli pat līdzi uz darbu, kad mamma darbā. Tētim patīk ar mammu ceļot gan pa Latviju, gan tālāk, un viņi vienmēr mūs ir ņēmuši līdzi. Esam bijuši Turcijā, kur piedzīvojām zemesstrīci, Eģiptē, kur redzējām lielus plūdus, bet viss beidzās labi. Tad lielais atbalsts ir tēta pleci, viņš vienmēr nes mūs, somas un palīdz svešumā ģimenei. Kamēr citi vecāki atpūšas no saviem bērniem dažreiz, manējie vienmēr visur ņēmuši mūs līdzi un liels paldies par to. Es domāju, ka mūsu tētis ļoti lepojas ar mums. Viņš nav tik stingrs, bet saka, ka jātuprina spēlēt vijole, ja atzīmes labas, jāpabeidz iesāktais, kad reizēm man arī gribas neiet, kā daži mani klasesbiedri pārstājuši apmeklēt mūzikas skolu. Bet tad tētis saka, ka jānovērtē ieguldītais darbs, jo darbs ir ne tikai man, bet arī vecākiem, kas vadāja un pielāgojās mūzikas skolas grafikam.

Tēva loma ir ļoti svarīga ģimenē, viņi ar savu piemēru rada bērniem izpratni un piemēru par darbu, nākotni un dzīvi. Motivē, iedvesmo, dažreiz sabar, bet vienmēr ļoti mīl savus bērnus. Mūsu tētis ir patriots, mīl savu valsti, katru gadu brauc soļot un arī mums māca mīlēt Latviju. Mums ļoti patīk Latvija, esam apceļojuši Latgales skaisto pusi, dažādas vietas, un liels paldies par to vecākiem. Mīlestība sākas ģimenē, kur tētis mīl mammu un mamma tēti, tur būs laimīgi bērni. Un nekas nav svarīgāks par ģimeni. Novēlu katram Latvijas tētim gan nogurumā, gan priecīgos, gan bēdīgākos brīžos būt blakus saviem bērniem. Jo tikai tur bērni būs laimīgi, kad ies pa vidu abiem vecākiem. Un kādreiz, kad mamma nogurst, tad tētis steidz palīgā. Un arī manam tētim nav brīvdienu no bērniem, gan sestdienas, gan svētdienas un arī darba dienas, kad mamma strādā, viņš rūpējas par mums. Es gan ļoti vēlētos vēl vectētiņu kādu, kas samīļotu vai pavadītu laiku ar mums, arī vecmāmiņu kādu, kas pavadītu ar mums laiku brīvdienās, kā lielākai daļai bērnu. Taču man ir ļoti labs tētis ar māmiņu, kas ļoti rūpējas par mums, atliekot sevi dažreiz malā. Bet ,kā tētis saka, tā ir liela laime. Un daudzi saka, ka tie ir skaistākie gadi, kamēr bērni aug. Visiem Latvijas tētiem novēlu būt mīlētiem un prast mīlēt savus bērnus un ģimeni.

Paldies Tev liels, tēti, ka esi, Tava Denīze un Martins. Lācīši.

 

Tēti, nekas nav skaistāks par ģimeni

Tā iedvesmo, palīdz un sargā

Ir blakus kad ir grūti, kad citi aizgriežas

Ir blakus kad mīļu plecu vajag.

 

Paldies Tev liels par rūpēm,

Gan kad noguris biji, gan neatpūties

Paldies Tev liels par pūlēm

Tu neatsaki, ne spēlēties, ne dauzīties

 

Lai vienmēr prieks Tev sirdī par mums,

lai vienmēr mēs būtu kopā

Ir tik labi, par tēti būt

Būt tēvam ir visskaistākais darbs un loma.

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti