“Ideja radās sen, un mērķis ir ļoti vienkāršs – saglabāt piemiņu. Esmu bijis dažādu Latgales pilsētu ebreju kopienās, un mani pārsteidza, ka neviens neko nepieraksta. Es sen pierakstu dažādus notikumus. Trīsdesmit gadu es vadīju sporta klubu “Makkabi”, šajā laikā notikušas apmēram simt sacensību, un to protokoli ir starp grāmatas avotiem. Turklāt man ir plašs personīgais arhīvs, tajā ir ziņas par mirušajiem ebreju kopienas locekļiem, tostarp arī par bijušajiem daugavpiliešiem, kuri dzīvo ārzemēs. Vairāk nekā divdesmit gadu vācu visus materiālus par ebreju tēmu no vietējiem laikrakstiem, pēdējos gados glabāju arī portālu informāciju. Protams, ka par svarīgu avotu kļuva arī Valsts arhīva krājums,” Rus.lsm.lv pastāstīja Josifs Ročko.
Grāmatā ir veltījums – “Zalmana Jakuba gaišajai piemiņai”.
“Uzskatu, ka Jakubs paveica varoņdarbu. Viņš pirmais sāka rakstīt grāmatas par Daugavpils un Latgales ebrejiem; sastādīja pirmo hronoloģiju, kuru arī es esmu izmantojis savā darbā. Atgriezies no frontes, Zalmans sāka vākt materiālus par vietējo ebreju traģēdiju, Daugavpils geto gājuši bojā apmēram septiņdesmit viņa radinieku. Jakubu izsauca uz “sarunu” VDK… Pirmais apraksts par mūsu geto, kura autors bija Jakubs, tika publicēts 80. gados vienīgajā padomju žurnālā jidišā “Sovetiš Heimland” (“Padomju Dzimtene”). Turklāt Daugavpils arhivāram nebija augstākās izglītības un viņš ne visai labi zināja krievu valodu – līdz mūža beigām dzimtā valoda viņam palika jidišs. Saglabājusies māja pilsētas centrā, kur pirms kara dzīvoja Jakuba ģimene, un es ļoti gribu, lai pie šī nama tiktu pielikta memoriālā plāksne. Zinu, ka tas prasa daudz pūļu un laika, bet ar to nodarbošos,” sacīja grāmatas autors.
Ieceru Ročko, kā vienmēr, ir daudz. Piebremzējusies piemiņas zīmes Daugavpils geto gūstekņiem izveidošana cietoksnī. Par šīs zīmes uzstādīšanu runā jau ne vienu gadu vien, un Ročko ir nodomājis kļūt par šī procesa katalizatoru. Viņam ir arī ideja netālu no sinagogas uzstādīt pieminekli Solomonam Mihoelsam. Un Ročko nav aizmirsis savu lielo sapni – Izraēlā atklāt pieminekli Rainim. Viņš to gribēja izdarīt līdz 2018. gadam, kad tika atzīmētas divas jubilejas – Latvijas simtgade un Izraēlas 70. gadadiena. Neizdevās, taču labāk vēlāk nekā nekad: “Raiņa piemineklis Izraēlā pārstāvētu Latvijas daudzšķautņaino kultūru. Iespējams, ne visi zina, ka 1929. gada pavasarī Rainis uz trim nedēļām devās uz Palestīnu, kur tika sirsnīgi uzņemts. Taču tādu projektu Daugavpils līmenī pilnībā īstenot nevar, te jāpiesaista augstas abu valstu struktūras. Vārdos mani daudzi atbalsta, bet tālāk pagaidām nekas nenotiek…”
Krievu valodā iznākušajai grāmatai “Хронология Даугавпилсской еврейской общины. 1940–2020” ir 170 lappušu, tajā ir ziņas par 1075 datumiem un notikumiem, kā arī 50 fotogrāfiju, kuras atspoguļo kopienas dzīves dažādus periodus. Metiens ir neliels – tikai 100 eksemplāru. Grāmatu var iegādāties, tieši sazinoties ar autoru.
