Plašāka publika komponistu Raimondu Tigulu iepazina kā “4 vēju” autoru LTV seriālam “Likteņa līdumnieki”. Taču daudzi no skatītājiem nezina, ka komponists ir zemnieku lielsaimniecības mantinieks, un viņa māksla, līdzīgi kā tas bija savulaik jaunlatviešiem, briedinājusies Latvijas zemē un smagā darbā; muzicēšana bija tikai brīvo brīžu iespēja.
Laikā, kad tapa “4 vēji”, Raimonds jau bija profesionāli gatavs un nobriedis gan kā mūziķis, gan, šķiet, kā cilvēks. Tagad viņš muzicē kopā ar Latvijas augstākās raudzes mūziķiem. Māris Sirmais saka, ka viņa mūzikā ir tik daudz mīlestības, patiesuma un cilvēcības, ka tā nevar atstāt vienaldzīgu. Garīgās mūzikas skaņdarbs “Dod, Dieviņi” (vārdi – N. Ikstena, 2008), tautasdziesmu aranžējumu plate “Dziesmiņās veldzējos”, lieldarbs “Lec, saulīte!”, “Teika par mums” (abiem vārdi – R. Bugavičūte, 2015) un citi darbi ir iemīļoti visplašākās auditorijas vidū.
Raimonds Tiguls ir gluži kā senais etniskais instruments hangs, ko viņš paņēmis līdzi arī uz interviju: savrups un neatkarīgs, cilvēciski vienkāršs un vīrišķīgi juteklisks, ka katrs pieskāriens ievibrē skaņu, kas uzrunā zemapziņas līmenī.
Viņu interesē viss jaunais – gan mūzikas tehnoloģijās, gan dzīvē. Nav jābrīnās, ka viņš dosies pāri puspasaulei, lai iegādātos jaunu mūzikas instrumentu, kā tas bijis stāstā ar hangu. Tāpat Raimonds nav jāpierunā intervijas laikā kāpt uz skatuves kopīgai saspēlei ar Edgaru Raginski, komponistu un kultūras žurnālistu, un mūziķi Denisu Paškēvicu.
Raimonds (apzināti vai intuitīvi, kas to lai zina?) seko savam sapnim. Tiguļkalnā sasmēlies plašumu, viņš vienlīdz viegli sadarbojas ar visiem: vai tas būtu britu režisors J. V. Van den Boss Dailes teātra izrādēs “Amadejs” (2011) un “Vējiem līdzi”(2013) vai Dž. Dž. Džilindžers “Kaligulā”(2005), vai prezidente V. Freiberga, vai dzejnieki - N. Ikstena un I. Ziedonis. Starp citu, tieši par Ziedoni Raimondam ir kāds īpaši mīļš stāsts…
