Margarita Vilcāne ir mūsu estrādes ikona ne tikai kā profesionāla dziedātāja, bet arī kā modes paraugs. It sevišķi pamanāmi tas bija uz padomju laika pelēcības fona. Uz interviju māksliniece ierodas tērpusies melni baltās, korektās un elegantās krāsās. Un, sasveicinoties ar sarunas vadītāju, žurnālistu Andreju Volmāru, draudzīgi smaida: “Es apģērbos tā, lai der visiem dzīves gadījumiem. Ceru, ka būs labi?”
Margaritas Vilcānes šarmu veidojusi skaudrā skola, ko māksliniece savulaik izgājusi gluži neplānoti - viesojoties Kanādā kopā ar “Rīgas modes” modelētājām un manekenēm. Margarita saka: "Ar to sākās mans skatuves tēls un, kas vēl svarīgāk, es pieaugu kā cilvēks."
Latvijas Televīzijas arhīvā mākslinieces vārds minēts viņas veikumam, šķiet, neatbilstoši maz – 97 reizes. Taču tās stāsta ne tikai par mūziku un mākslu. Tās stāsta par padomijas dzīves kontrastiem, mūsu visu ļoti citādo dzīvi, kad pelēcīgā un nomācošā vide bieži atraisīja daudz cilvēcīgas tuvības. Arhīva fragmenti ir ne tikai pagājušo laiku, bet arī cilvēku liecinieki: Uldis Stabulnieks, Ojārs Grīnbergs, Eduards Pāvuls, 60., 70. gadu Rīga, mode un dizains…
1962. gadā Margarita kļūst par Latvijas Filharmonijas solisti. No 1962. līdz 1969. gadam viņa ir estrādes ansambļa „Rīga” dziedātāja. Kopš 1967. gada viņa dzied duetā ar Ojāru Grīnbergu. Bet 1966. gadā piedzimst dēls Andris, kas vēlāk kļūst par mūziķi un mammai uzraksta daudz skaistu dziesmu. Trīsdesmit gadus vēlāk 1996. gadā iznāk albums „Ģimeniska debija”, kur Margarita dzied sava dēla komponista Andra Vilcāna dziesmas.
Margarita ir piedalījusies Raimonda Paula albumu „Tev, mana labā” (1969), „Tik dzintars vien” (1970), „Teic, kur zeme tā” (1971) ierakstos. Viņa piedalījusies kinofilmā „Ceplis” (1972), atveidojot restorāna dziedātāju un dziedot populāro Marģera Zariņa dziesmu „Es sirdi izrauju”. Margaritas Vilcānes izpildītās dziesmas divas reizes uzvarējušas „Mikrofona” dziesmu aptaujā: 1970. gadā „Baltā saule”, 1971. gadā – „Teic, kur zeme tā” (kopā ar Noru Bumbieri, Ojāru Grīnbergu un Viktoru Lapčenoku).
Teju katra dziesma glabā mākslinieces emocionālo stāstu, tāpat kā daudzām dziesmām arī skatuves tērpam ir savs stāsts. Saruna rit tik interesanti un viegli, ka Andrejs Volmārs un Margarita Vilcāne pēc gadiem ilgas pazīšanās pāriet no atturīgā “jūs” uz familiārāko “tu”. Un arī skatītājiem ir iespēja ielūkoties Margaritas Vilcānes skatuves un dzīves aizkadros personiskāk, ieslēdzot televizorus svētdien, 17. decembrī, plkst. 13.26.
