Edīte Bēvalde ir penkulniece jau vismaz trīs paaudzēs. Daudzus gadus viņas ikdiena aizritējusi laikraksta “Zemgale” redakcijā, bet šoreiz Edīte sagaida uz lauka, kura vienā galā ir lavandas, bet otrā šogad tik populārās saulespuķes.
"Mēs pagājušajā gadā iesējām. Palika tas zemes pleķis, un domājām, ko, lai dara, un tā iesējām saulespuķes, pamēģinājām. Pašiem patika, un brauca arī cilvēki, interesējās par fotografēšanos. Kad zied, tad ir pilns ar bitēm. Bet, kad nozied, tad putni. Tās ir skaistumam, nekam citam," stāstīja saimniece.
Pievērsties zemes gabalam, kas līdz šim bija atdots kaimiņa darbīgajām rokām, Edīte Bēvalde nolēmusi, kad Latvija pirmoreiz izdzirdēja vārdu kovids.
"Mums, žurnālistiem, jau tajā brīdī likās, paldies dievam, ka mums ir tas darbs, ka mūs neviens nenoliek uz pauzes. Bet tad radās tādas pārdomas, nu, ja tā var būt, bet redzu, ka laukos dzīve nevar apstāties, ja nu vienīgi kāda milzīga dabas katastrofa. Mums bija no tēva tāds zemes gabals, 0,7 hektāri. Mēs paši neizmantojām, kaimiņš zemnieks te stādīja savus kartupeļus. Tad es vīram teicu, varbūt, ka mums pašiem vajag kaut ko darīt ar to zemes gabalu, bet viņš tā līdz pēdējam brīdim neticēja," stāstīja Edīte.
Ņemties ar kartupeļiem, zemenēm vai citiem ierastajiem kultūraugiem Edīte neesot gribējusi, bet atcerējusies, ka redzējusi sižetu par lavandu audzētāju Liepājas pusē. Satikusi gudrus un atsaucīgus cilvēkus, kas palīdzējuši apgūt vismaz mazumiņu nepieciešamo zināšanu, un sieviete ķērusies ”vērsim pie ragiem”.
"Tā mēs pagājušajā vasarā. Jūnijā es aizgāju no darba. Metāmies iekšā šitajā. Un tad man te bija gan fitnesa zāle, gan rehabilitācija, gan darba terapija. Viss bija jāsastāda," stāstīja sieviete.
Viņa pasmējās, ka esot radošais tips, tāpēc biznesa plāna šim pasākumam neesot, bet radošu ideju gan esot daudz. Tā sieviete sākusi eksperimentēt ar dabīgo kosmētiku, un tagad jau tiekot mēģināts lavandas ziedlapiņas izmantot arī pārtikā.
Dzīvei laukos Edīte pievērsusi arī savu pieaugušo meitu Lindu, kura dzīvi galvaspilsētā nomainījusi pret dzīvi Penkulē. "Tā kā es fotografēju, tad man nebija īsti svarīgi atrasties Rīgā. Es braukāju fotografēt pa visurieni. Tad pagājušajā ziemā tā nejauši izdomāju sākt liet sveces, un sanāca, ka mēs apvienojām to darbošanos. Un vasarā jau bija gan sveces, gan kosmētika, gan lavandu lauki," stāstīja Linda.
Pagaidām viņa gan turpina arī fotogrāfes darbu, bet saredz nākotni lavandu laukam un produkcijai no lavandām.
"Man šķiet, ka viss ir tā labi sācis, un cilvēkiem interesē tas, ko mēs darām. Es ceru, ka ar laiku tā interese vēl pieaugs un pamazām varēsim paplašināties," stāstīja Linda.
To, ka pametusi galvaspilsētu, Linda nenožēlojot ne mirkli. Arī Edīte daudz labāk jūtoties meklējot un eksperimentējot, vien zināšanas šajā jomā gan noteikti būšot jāpaplašina, bet savienot gadsimtiem senas zināšanas ar mūsdienu iespējām taču esot tik interesanti.
