Man ir liels prieks kļūt par skolotāju. Skolotāja darbs patiešām ir ļoti izaicinošs. Bet, sākot strādāt skolā,
neviens cits darbs vairs neliekas tik jēgpilns kā darbs skolā. Kad tu atnāc uz klasi, redzi, kā mirdz acis, kā tevi gaida. Vai redzi, ka mēneša laikā bērni sāk mainīties,
viņi sāk sasniegt savus mērķus un citādi izturēties gan pret sevi, gan saviem klasesbiedriem,'' saka Igors Ardaševs un secina, ka tieši Covid laiks parādījis vecākiem, cik svarīga ir skolotāja loma, jo vecākiem nācās strādāt ar saviem bērniem.
''Ir tāda lieta, ko es pamēģināju. Pamēģināju dot bērniem pašmācīšanās uzdevumus. Lai viņi paši prot izlasīt, atbildēt. Arī mazie skolēni. Pat ja mācības bija klātienē, mēs mācījāmies sazināties attālināti. Es viņiem parādīju, kā var komunicēt, ka esmu atklāts, ka ir kanāli, kur es sniegšu viņiem atbildes uz jebkuru jautājumu. Manās stundās es redzu, ka viņi ir gatavi. Bet man ir tāda joma, kura ir par sabiedrību, par dzīvību. Dabaszinātņu specifikā laikam būs grūtāk. Viens mājasdarbs man bija parunāt ar vecākiem, jo pats galvenais ir komunikācija ar ģimeni.''
Skolotājs Ardaševs iesaka: ''Ir jāpadomā par vienu lietu – jāatceras sava skola un tas, kā mācījās. Un tad jāpadomā par divām lietām – kas patika un kas nepatika. Un es domāju, ka katram būs kāda doma, kas nepatika.
Nākot uz skolu ir forša iespēja – izmainīt to. Izmainīt to ar savu piemēru un parādīt, ka var darīt citādi. Ka var nekliegt, var nenosodīt, var atbalstīt. Patiešām tas ir iespējams.''
