Jordans Francijā studējis inženierzinātnes un kopā ar citiem 22 meksikāņiem tika atsūtīts uz Latviju komandējumā – būvēt Brocēnu cementa rūpnīcu, kurai viņš izstrādāja alternatīvās apkures sistēmu. Vairāk nekā pirms trīs gadiem meksikānis pārcēlās uz dzīvi Rīgā, un, pārvēršot hobiju biznesā, kardināli mainīja nodarbošanos – nodibināja sporta uzņēmumu «CrossFit Riga», kurā ir gan vadītājs, gan treneris.
«CrossFit Riga»
Jordana ikdiena ir regulāras, precīzi aprēķinātas maltītes un intensīvi treniņi gan rītā, gan vakarā. Tajā visā iesaistās arī ģimene. Sporta zāle ir Jordana un viņa sievas Sallijas lolojums, ko abi saviem spēkiem izveidoja no nolaistas kokmateriālu noliktavas.
“Mēs uztaisījām to tādu, kā tā izskatās tagad, iepriekš tā bija kokmateriālu darbnīca.”
Meksikānis atzīst, ka darbs viņam ir gluži kā izklaide un tajā viņš jūtas kā mājās, jo visi kopā ir kā liela ģimene - atbalsta viens otru, smejas un trenējas kopā. Ar lepnumu Jordans stāsta par savu sievu un viņas panākumiem – viņa piedalījusies sacensībās un guvusi vērā ņemamus panākumus, tāpat arī viņš stāsta, ka Sallija var pacelt daudz lielākus smagumus nekā daudzi cilvēki, viņa vienmēr un visur cītīgi strādā - ne tikai "Crossfit", bet arī mājās.“Esmu ļoti lepns par viņu!” Jordans par savu sievu Salliju.
Dzīve Latvijā
Jordans stāsta, ka Latvijā visi ir daudz atturīgāki – Meksikā cilvēki satiekoties viens otru apskauj, skūpsta uz vaiga, bet te tā nav.
“Šeit cilvēki ir tādi – paga, paga, es tevi nepazīstu!”
Visvairāk no Meksikas Jordanam pietrūkst kalnu, bet Latvijā viņš novērtē četrus gadalaikus, viņaprāt, šeit katru gadalaiku var izbaudīt un sajust daudz labāk. Meksikānis atzīst, ka latviešu valoda ir ļoti grūta un nereti sagādā galvassāpes: “Es dzirdu, es saprotu latviešu valodu, bet runāšana – ak, dievs! Tas ir ļoti grūti!”
Jordana nākotnes plāni saistās ar Latviju, viņš vēlas, lai meita uzaug jaukā vietā – tādā kā Latvija:
“Es ceru, ka varēšu dzīvot Latvijā līdz…cik dievs man ļaus. Es gribu, lai mana meita dzīvo Latvijā un viņai ir mierīga dzīve.”