Cīruļi, kuri audzina trīs dēlus, astoņus gadus dzīvojuši Lielbritānijā. Galvenais pelnītājs vienmēr bijis ģimenes galva. Svešatnē piedzimis jaunākais dēls, tādēļ sieva pārsvarā bijusi mājsaimniece. Viens no iemesliem, kas licis pieņemt lēmumu par atgriešanos – nepieciešamība izvēlēties nākamo izglītības iestādi vecākajam dēlam.
"Bija jāiet 9.klasē, un tad nodomājām, ka pēdējais laiks ir [atgriezties Latvijā]," stāsta Puzes pagasta iedzīvotāja Ketrina Cīrule.
Cīruļu ģimenei atgriežoties uz dzīvi Latvijā, Ernestam nācās 9.klases eksāmenus kārtot jau šeit. Lai gan līdz tam jaunietis mācījies angļu valodā, nekādas īpašas grūtības eksāmeni nav sagādājuši.
"Ņemot vērā to, ka eksāmenos es dabūju divus desmitniekus, vienu devītnieku un vienu sešinieku – laikam, ka nē. Sešinieks bija latviešu valodā, tas bija tas grūtākais eksāmens no visa," atzīst Ernests.
Mūzikas skolu Ernests sācis apmeklēt, vēl dzīvojot Latvijā, pirms ģimene pārcēlās, bet arī Lielbritānijā viņš turpinājis apgūt čellu. Viesojoties Latvijā, izmantota arī katra izdevība doties pie pedagoga uz Ventspili.
"Doma bija saistīt viņa tālāko izglītību ar mūziku, un mēs devām priekšroku Ventspils mūzikas vidusskolai. Tikko mēs atbraucām uz Latviju vasarās, pa Ziemassvētkiem brīvlaikā, tā mēs pie skolotāja," saka Ketrina.
"Visu to gadu laikā, kamēr mēs Anglijā mācījāmies, mums vienmēr likās, ka viņš ir bijis tas labākais, kas mums ir bijis. Tāpēc mēs vienmēr esam turpinājuši to kontaktu tad, kad mēs vasarās braucām uz Latviju, uz privātstundām. Tas ir mans pedagogs Armands Štrauss," piebilst Ernests.
Viņš jau ir patstāvīgs, mācās Ventspilī un dzīvo mūzikas vidusskolas kopmītnēs, bet vēl divus dēlus – Frici, kurš pabeidzis 8.klasi, un astoņus gadus veco Aleksi, kas savas skolas gaitas uzsācis Latvijā, mamma ikdienā vadā uz 12 kilometru attālo Popes pamatskolu. Trīs kilometri no tiem ir šaurs meža ceļš.
"Nu galvenais jau šis ceļš, tas meža ceļš, jo popiņi savu ceļa galu tīra. Mums līdz pusei ir Popes pagasts, un tad ir Puzes pagasts. Puzes pagasts nevienu reizi pa šiem gadiem nav iebraucis [iztīrīt ceļu]," teica Ketrina.
Arī jaunākais dēls apmeklē Ventspils mūzikas skolu, tā ka mammai nākas kļūt par šoferi gandrīz uz pilnu slodzi.
Jautāta par bērnu tālāko izglītošanos, Ketrina saka – "Vīram jau atkal būs jādodas peļņā". Latvijā ģimene var izdzīvot, bet nevar nopelnīt dēlu studijām.
