Cīņa par būšanu līdzvērtīgai sabiedrības loceklei. Ieva Ivkina iegūst izglītību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vecāki, kuri audzina smagi slimus bērnus, bieži saskaras ar sabiedrības pārmetumiem un aizspriedumiem. Kalsnavietei Intai Ivkinai cīņa par meitas labklājību rit jau gandrīz 30 gadus. Savulaik nepareizi noteiktas diagnozes dēļ vispārējās vidējās izglītības iegūšana prasīja par 10 gadiem vairāk nekā citiem. Nemitīga cīņa par tiesībām tikt atzītai par līdzvērtīgu sabiedrības locekli - tā Ievas Ivkinas mamma Inta raksturojusi ikdienu. 

ĪSUMĀ:

  • Ieva Ivkina nepareizi noteiktas diagnozes dēļ daudzus gadus nevarēja iegūt vispārējo izglītību.
  • Madonas novadā norādīja, ka Ievai iespējama tikai speciālā izglītība.
  • Šogad, 29 gadu vecumā, sieviete saņēmusi diplomu no tālmācības skolas un medaļu par izcilību.
  • Ievas mamma nespēja saprast, kāpēc cīņai par Ievas izglītību vajadzēja būt tik smagai.
  • Ievas skolotāja norāda, ka bērni meiteni pieņēmuši un viņa bijusi iedvesma citiem.

Cīņa par būšanu līdzvērtīgai sabiedrības loceklei. Ieva Ivkina iegūst izglītību par spīti šķēršļiem
00:00 / 05:38
Lejuplādēt

Ieva Ivkina ir 29 gadus jauna sieviete ratiņkrēslā. Smagas dzemdību traumas dēļ viņai ķermenis neklausa, un arī izteikties ir grūti, taču prāts strādā. Viņa risina ne vien uzdevumus fizikā un matemātikā, bet vaļas brīžos raksta dzeju par mīlestību, cerību un ticību, par piedzīvoto un iecerēto.

Visu dzīvi Ievai bijusi mūžīga cīņa ar stereotipiem un par iespējām. Tāpēc tikai šogad piepildījies viens no viņas lielajiem sapņiem - Ieva ieguvusi vidējo vispārējo izglītību. Ne speciālo, bet, kā viņa pati saka, tādu, kā visiem citiem. Covid-19 pandēmijas dēļ izsapņotais izlaidums atcelts. Tāpēc no Tālmācības vidusskolas direktora saņemtos dokumentus Ievai uz Kalsnavu aizved un pasniedz žurnālisti no Latvijas Televīzijas.

Līdz ar atestātu un sekmju izrakstu Ieva no skolas saņem arī medaļu. No 242 šā gada 12. klases absolventiem Ieva iekļuvusi starp 15 labākajiem.

"Ieva ir vienmēr ievērojusi mācību grafiku un vienmēr pildījusi ieskaites, par 7 ballēm zemāk laikam viņai nav bijis. Tāpēc mēs viņu atzinām par vienu no izcilniekiem, par simtgades izcilnieci, jo to, ko ir pārvarējusi Ieva, lai iegūtu vidējo izglītību, to neviens mūsu skolā nav izdarījis," stāsta Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.

Cīņa par iespēju mācīties

Aizspriedumu un stereotipu dēļ par tiesībām mācīties vispārējā izglītības programmā Ievas mammai nācās cīnīties. Un tas prasīja vairākus gadus. Pierādīt, ka Ieva ne tikai grib, bet arī var, ka agrā bērnībā piešķirtais invaliditātes kods, kas iekļāva arī teikumu par smagu garīgu atpalicību, kuras patiesībā nebija, nedrīkst būt zīmogs visai dzīvei.

"Kur vēl lielāku absurdu - ja cilvēks grib mācīties un viņam neļauj," saka Ievas mamma.

Daļa cilvēku bijuši noraidoši, sakot, kāpēc Ievai vajadzīga vispārējā vidējā izglītība, bet daļa ģimeni atbalstījusi. "Ieva gribēja mācīties oficiāli, legāli un ar izglītības dokumentu galā. Un tagad ir. Tagad ir. Tā kā visi," uzsver sievietes mamma.

Pirms trim gadiem, "Panorāmai" veidojot sižetu par Ievas vēlmi mācīties vispārējās izglītības programmā, Madonas novada izglītības nodaļas vadītāja jaunās sievietes vēlmi sauca par tendenciozu. Pašvaldībā norādīja, ka izglītības iespējas ir izsmeltas un Ievas ceļš ir tikai speciālā izglītība. Sievietes pamatizglītība bija iegūta pēc speciālas programmas, kurā nav vairāku eksakto priekšmetu. Bet, ja atestātā nebija atzīmju par šiem priekšmetiem, neviena vispārējās izglītības iestāde viņu neuzņēma. Ieva vēlējās kā eksterns nokārtot eksāmenus atestātā trūkstošajos mācību priekšmetos.

Tagad, kad Ieva ar izcilību pabeigusi vidusskolu, viņas mamma atgādina, kā Izglītības nodaļai  nebija taisnība.

Iedvesma citiem

Ieva datorā raksta gan ar degunu, gan zodu. Mācību vielu viņa tomēr labāk uztver ar dzirdi. Tāpēc viņai paticis mācīties attālināti – skatīties un klausīties lekcijas datorā. Bet drukāto mācību materiālu apguvē viņai palīdzēja draudzene no Liepājas – Aija.

"Ieva iekopēja, aizsūtīja draudzenei uz Liepāju. Viņa ierunāja un sūtīja atpakļ Ievai. Aijas balss mūsu mājās skanēja ļoti bieži, un tad Ieva varēja atkārtot vairākas reizes, kamēr viņa saprot," stāsta Ievas mamma.

Skolotāja Ilze Stikāne pirms 16 gadiem Kalsnavas pamatskolā Ievu uzņēma savā klasē kopā ar veselajiem bērniem. Tas notika laikā, kad nebija ne skolotāju asistentu, ne palīgu - bērniem ar invaliditāti vieta bija paredzēta tikai mājas apmācībā. Bērni ātri pieņēma Ievu. Skolotāja ar aizkustinājumu vēroja, kā bērni viņai palīdz.

"Ar jauniešiem un bērniem problēmu nav, problēmas ir ar mums, pieaugušajiem. Te likumi, standarti, te neiecietība, nesapratne. Varbūt arī nevēlēšanās saprast citādo un pieņemt to," uzsver skolotāja.

"Es arī stundās esmu teikusi jauniešiem, ja mēs sakām, ka mēs negribam, nevaram vai mums nav laika, parādot video un tagad izstāstot par Ievu un to, ka Ieva beidza vidusskolu, tad paliek domīgi un aizdomājas. Ieva ir lielisks piemērs mums visiem, arī mums, pieaugušajiem," uzsver Stikāne.

Pašlaik Ieva plāno atpūsties, taču tuvākā gada laikā viņa sapņo par sava dzejoļu krājuma izdošanu, kā arī domā par augstāko izglītību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti