Rīgas centra gājēju tunelī gandrīz katru dienu var sastapt kungu, kurš uz aukstās flīžu grīdas izklājis netīro pledu un ar diviem bēdubrāļiem suņiem lūdz iztiku garāmgājējiem. Trūkumcietēja dzīve pēdējā laikā kļuvusi vēl sūrāka, jo ubagošanas noteikumu dēļ policija regulāri kungam liek doties prom no iecienītās peļņas vietas: „Es viņiem skaidroju - dodiet man izdzīvot, bet viņi mani dzenā. Es viņiem vienkārši saku - dodiet man izdzīvot, taču viņi saka nē, lai eju prom no šejienes. Es taču nezagšu, es gribu dzīvot, kaut kādu kapeiciņu man iedod un paldies Dievam. Šodien policija bija divas reizes. Es eju prom, bet jūs domājat, es ēst negribu? Suņi negrib ēst? Grib! Un es gribu ēst.”
Pašvaldības saistošie noteikumi stājās spēkā pirms septiņiem mēnešiem. Tie nosaka, ka trūkumcietējiem aizliegts uzbāzīgā veidā ubagot Rīgas vēsturiskajā centrā, kā arī iežēlināšanai izmantot dzīvniekus. Savukārt ārpus vēsturiskā centra žēlastības dāvanu lūdzējiem ļauts ubagot, ja ir personu apliecinošs dokuments. Tāpat ubagot atļauts pie baznīcām, ja reliģiskās organizācijas vadība pret to neiebilst.
Rīgas Pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane norāda, ka situācija ar iztikas lūdzējiem galvaspilsētas centrā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr aukstā laika dēļ to ir grūti novērtēt. „Situācija nedaudz, bet ir tomēr uzlabojusies, jo tas ir instruments, ar ko strādāt arī policijai, aicinot šos ubagus aiziet no pilsētas centra, piedāvājot viņiem palīdzību, nogādājot patversmē un citādi informējot par to, kas ir mūsu pilsētā liegts”
Aptaujājot iedzīvotājus, atklājās, ka daudzi nav informēti par ubagošanas kārtību Rīgā. Arī attieksme pret ubagiem iedzīvotāju vidū ir atšķirīga - cilvēki nosoda ubagus par šādu peļņas veidu vai pārmet amatpersonas par metodēm, ar kādām tiek apkarota ubagošana.
- „Jā, zinu, ka nedrīkst. Viņu te bija ļoti daudz, tagad viņu te ir mazāk.”
- „Negribētu, ka ubagotu Rīgas centrā. Ļoti nesmuki ir. Viņi ir vēl bagātāki kā mēs, pensionāri. Viņi apģērbti, viņi apauti, viņi pabaroti. Viņiem vēl naktsguļa iedota. A kas iedod man kaut ko? Neviens neko!”
- „Mūsu cilvēki ir tādi, kādi viņi ir. Protams, ka ir ubagi, tādi, kuri varbūt tiešām dzīvo, liela daļa īstenībā dzīvo, saņemot to pensiju un maksājot komunālos maksājums zem kaut kāda iztikas minimuma, kas, man liekas, ir tādas rūgtās vecumdienas Latvijā. Tāpēc ierobežot tikai tāpēc tādu dēļ, lai šitādiem ārzemniekiem vai vēl kam liktos, ka Rīga ir tā kā izslaucīta un te visi ir tik pārtikuši, cik nu ir, - es domāju, tas nav pareizs lēmums.”
Viens no iemesliem, kādēļ Rīgas dome pagājušā gada vasarā veica izmaiņas noteikumos par ubagošanas kārtību, ir Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss 2014. gadā. Pašvaldību māca bažas, ka uzbāzīgā žēlastības dāvanu tīkotāju uzvedība un vizuālais tēls var radīt risku tūristu skaitam un pilsētas attīstībai. Tomēr Rīgas dome Latvijas Radio atteicās komentēt, vai mehānisms, kā apkarot ubagošanu pilsētā, vainagojies panākumiem.
Savukārt Rīgas Pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane norāda, ka pagājis pārāk īss laiks kopš noteikumi stājušies spēkā, lai varētu komentēt to efektivitāti: „Par to mēs varēsim spriest, kad nāks siltais laiks - vasaras periodā. Tas arī būs manāmāks, jo ir aukstais laiks un nav īpaši patīkami uzturēties ārā, un arī tāpēc ir šo cilvēku ļoti maz. Es varētu teikt, jā, ir efektīvi, jo ubagu ielās ir mazāk vai maz, bet es tā neapgalvošu. Sagaidīsim siltāku laika periodu un skatīsimies. ”
Policija par ubagošanu Rīgas centrā var izteikt brīdinājumu vai izrakstīt soda kvīti par desmit latiem. Tīmane norāda, ka soda naudas iekasēšana no ubagiem nav primārais policijas darbs, bet gan sniegt informāciju un palīdzību nelaimē nonākušajiem.
