1943. gada aprīlis.
Ak, kaut manā dzīvē būtu kaut tikai viena šāda svētdiena, kādu citi bauda katru nedēļu! Kā es vēlētos šajā mirklī iet! Vēlētos – ar šo vārdu nevar apzīmēt, cik ļoti es gribētu tagad iziet dzestrajā, tomēr pavasarīgajā vējā, likt soļus pēc soļa rudā takā vai tāpat iet bez ceļa, iet tur, kur mirkļi aicina, pieglausties alksnim, pār kuru pavasaris nometis bārkstainu ziedu lakatu, noglaudīt ievas jau piebriedušos pumpurus, kuri izdzinuši zaļus galiņus, noplūkt pašas rokām vizbulīti…
Cimdu Jettiņas dienasgrāmata. 25. Svētdiena
00:00 / 01:59
Lejuplādēt
