Manī tagad tikai viena vēlēšanās, vienas ilgas – pēc garīgas gaismas. Tā gribas mācīties, zināt, dzirdēt to, kas nav dzirdēts, redzēt to, kas nav redzēts… Ja kāds ilgās varētu pacelties kā spārnos, tad tas ar mani būtu jau noticis. Vienīgi tā varu sevi apmānīt, kad vakaros vai šad tad dienā iedomājos, ka esmu skolā: es iedomājos īpašu skolu šādiem likteņa sodītiem kā es – tur tad nu māca visu to, pēc kā es kāroju… Tās nav jaunas domas, tās esmu domājusi jau sen bet, tās tāpat kā visas citas nekad nepiepildīsies…