Vai krāšana un mūžīgā rūpēšanās nāk līdzi cilvēkam kā daļa no viņas, vai tā attīstījusies pastāvīgajos eksistences draudos? Cilvēki aizraujas ar to tik tālu, ka sakrāj vairāk, kā tiem vajag. Tie visu dzīves mērķi tur par krāšanu. Savu vienreizīgo dzīvi tas ziedo kaut kādu grabažu dēļ, kurām izšķirošā brīdī nav nekādas nozīmes…
Cimdu Jettiņas dienasgrāmata. 14. Lietas ir, lai kalpotu cilvēkam
Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk
