Mana dvēsele plūst kā no nezināma avota, un, ka iet pāri, tad uz šim baltām lapām paliek zilpelēkas vārdu rindas. Pati sevī meklēju vainas. Atrodu, laboju… Katru rītu mostos ar cerībām – varbūt šī diena atnesīs to, pēc kā ilgojas sirds, bet kura vārdu es nezinu…
Cimdu Jettiņas dienasgrāmata. 13. Es esmu kā kokle…