«Cilvēks ziņu virsrakstos»: Veikalu īpašniece, kura tagad kolekcionē eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pāriešana un eiro bija daudz vieglāka nekā sakumā licies, tā spiež vairāku veikalu īpašniece Ludmila Treimane no Kuldīgas. Latvijas Radio sekojis līdz Ludmilas gaitām arī tad, kad viņa sakrātos spaiņus ar sīknaudu - divu un vienu santīmu monētām - veda mainīt uz Latvijas Banku, gan arī vēlāk, kad eiro jau ieviesa.

Ar Ludmilu Treimani Latvijas Radio tiekas vienā no viņas veikaliem, kas atrodas laukos, pavisam netālu no Kuldīgas – Padurē. Pie kases aparāta strādā pārdevēja Jana Līdaka. „Iepērkoties veikalā, redzot cenu, es vienalga pārvēršu latos. Latos tā desa maksāja divus latus, bet tagad četri četrdesmit deviņi eiro. Cik tad ir, vai es pārmaksāju vai nē,” par savu pieeju cenu rēķināšanā saka Ludmila. „Skatās cenu, bet nesaka, cik bija latos, viņi [pircēji] vairāk salīdzina, cik maksā pilsētā un cik te,” piebilst Jana Līdaka.

Atceroties eiro ieviešanu, Ludmila stāsta, ka sākumā satraukums bijis liels, taču reālajā dzīvē viss noritēja gludi.

„Es biju uztraukusies jau kādu mēnesi pirms tam, bet izrādījās tik vienkārši. Maiņas nauda mums bija, samainījām bankā laicīgi. Bija ko izdot. Baidījāmies, vai mums te veikalā nebūs maiņas punkts. Man vēl tagad ir trīs oriģinālie iepakojumi, tur ir viss – no centiņiem līdz jauniem eiro. Uzdāvināšu ārzemniekiem,” atzīst Ludmila.

Ludmilai tagad radies jauns hobijs, viņa kolekcionē eiro monētas. „Man ir avīze, tāda bija izdota par visām Eiropas Savienības valstīm. Tagad krāju eiro - viena un divu eiro monētas,  grūti būs dabūt Vatikāna. Ir ļoti skaisti jubilejas eiro. Es varu, piemēram, pārdot kolekcionāriem. Ir tādi, kas maksā pat divus tūkstošus. Nekrāšu vairs latus, bet eiro, tur vismaz kaut ko varu vinnēt,” viņa secina.

Ludmila spriež,  ka ar laiku jau visi pieradīs, jo algas un pensijas cilvēki saņem eiro. Kundze sekoja līdz tam, lai cenas līdz ar eiro ieviešanu viņas veikalā nepieaugtu, ja vien to nepamanījās izdarīt cits pārdevējs. Par krāpniekiem, kas varētu uzdarboties, piemēram, lauku veikalos ar viltotām eiro banknotēm, Ludmila nesatraucas, viņa parūpējusies, lai veikalā būtu šādu viltojumu pārbaudīšanas iekārta. „Tādu iegādājāmies jau decembrī, mums bija arī flomasteri, kad pavelk un nepaliek melna svītra, tad nav viltots. Zinu, ka vēl tagad cilvēki nēsā līdzi,” norāda Ludmila.

Viņa no veciem krājumiem gaismā cēlusi pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados pirktu maku, tas ir pietiekami liels, lai tur, kur kādreiz likti rubļi, tagad pietiktu vietas paprāvākām eiro monētām un banknotēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti