Sanita Bajāre ir diezgan gara auguma sieviete ar brillēm un īsu matu griezumu. Viņa strādā plašā kabinetā Finanšu ministrijas 3. stāvā. Ir pagājuši astoņi gadi, kopš Bajāre sāka darbu Finanšu ministrijā. Toreiz, 2005. gadā, neilgi pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, šķita, ka eiro ieviešanas projekts aizņems vien dažus gadus.
„Jums ir pilnīga taisnība. Es nācu strādāt konkrētam projektam un strādāt 2–3 gadus. Ņemot vērā, ka visi projekti ir terminēti, tad arī šis bija pārskatāms uz laika ass," piekrīt Bajāre.
Sākotnējais eiro ieviešanas termiņš bija 2008. gads. Tādēļ lata kurss tika piesaistīts eiro jau 2005. gadā, bet pirmais eiro ieviešanas plāns tika pieņemts gadu vēlāk. Tomēr ap 2007. gadu kļuva skaidrs, ka tik drīz eiro mūsu valstī nebūs, jo Latvijas ekonomiskie rādītāji, galvenokārt inflācija, bija par augstu.
„Tad zināmā mērā kaut kādu laiku bija pieklusums, līdz sākoties jau mūsu programmas darbībām, mēs skaidri un gaiši nodefinējām, ka eiro ieviešana ir mūsu izejas stratēģija no ekonomiskās krīzes," skaidro Bajāre.
Pastāv uzskats, ka pirms iestāšanās Eiropas Savienībā toreiz valdošie politiķi slēpa no sabiedrības, ka līdz ar pievienošanos kopienai mēs automātiski apņemamies arī ieviest eiro. Bajāre, protams, tam nepiekrīt, sakot, ka par to tika runāts, bet eiro toreiz vienkārši palika otrajā plānā.
„Mēs pievēršam uzmanību tām lietām, kurām mēs gribam pievērst. Un arī jūs šeit, ienākot Finanšu ministrijā,– es varētu jums vaicāt – pa cik pakāpieniem jūs uzkāpāt? Un jūs man to nevarētu nekad atbildēt tāpēc, ka jebkurā gadījumā ir kādas lietas, par kurām jūs tajā brīdī domājāt vairāk."
Šķiet, ka Sanita Bajāre pēc savas pārliecības ir izcilniece, kura labprāt ļaujas jauniem izaicinājumiem. Vidusskolu viņa pabeidza ar sudraba medaļu un maģistra grādu ieguva ar izcilību. Taujāta par šo viņas rakstura īpašību, Finanšu ministrijas valsts sekretāre nedaudz pasmejas:
„Nu jā... ziniet, tā laikam ir tāda mana attieksme pret dzīvi. Es kaut kādā mērā tomēr esmu maksimāliste un, ja es daru, es gribu izdarīt vislabāk, kā vien es varu. Es varbūt arī neesmu sīkumaina. Līdz ar to nav svarīga katra detaļa un katrs komats, punkts. Tajā pat laikā, jā, kopumā man patīk ļoti labi padarīts darbs. Un es jūtu gandarījumu, ka mani kolēģi, kas arī strādā eiro projektā, faktiski viņi iet uz šo izcilību."
Pēc savas pamatizglītības Bajāre ir ārste. Tikai vēlāk, strādājot apdrošināšanas jomā, viņa aizrāvās ar finansēm un ieguva maģistra grādu šajā jomā.
„Un, ja jūs tā paskatīsieties pēc būtības, tā jau arī zināmā mērā ārsta domāšana – ieraudzīt simptomus, redzēt, kā tas viss kopā noved pie diagnozes," spriež Bajāre.
Nākamā gada vasarā Bajāre kopā ar ģimeni plāno pārcelties uz Vašingtonu, lai sāktu darbu augstā amatā Pasaules bankā. Tas būs kārtējais izaicinājums viņas dzīvē.
Tiešām, ja tu gribi dzīvē sasniegt kaut ko, kaut kādus mērķus, pirmkārt jau, tev ir jāļaujas saviem izaicinājumiem. Un, otrkārt, ģimenes atbalsts man ir ļoti svarīgs," saka Bajāre.
Bet, atskatoties uz eiro ieviešanu, valsts sekretāre saka, ka viņai ir labi padarītā darba sajūta. Tomēr...
„Es nepieskaitu sevi pie ļoti māņticīgiem cilvēkiem, bet zināma pietāte, lai teiktu „hop", kamēr nav pārlēkts, arī ir. Līdz ar to, es gribu tiešām sagaidīt šo 15. janvāri, kad būs noslēdzies vienlaicīgās apgrozības periods, kad veiksmīgi visi šie procesi būs pabeigušies un faktiski mēs atgriezīsimies pie normāla dzīves ritma, tikai jau ar citu valūtu kabatās," saka Bajāre.
Sanita Bajāre tic, ka jau drīz cilvēki pieradīs pie jaunās valūtas. Viņa uzsver, ka svarīgākais ir raudzīties uz pārmaiņām pozitīvi.
