"Mūsu cerības ir - no turienes nāk sliedes, no dienvidiem, un aiziet tālāk uz ziemeļiem, un šajā pļavā varētu būt Salacgrīvas dzelzceļa stacija," ar Dairi Birkenbergu tiekamies ceļa malā, netālu aiz Salacgrīvas, kur tad vienā no variantiem varētu būt salacgrīviešu prasītā reģionālo pārvadājumu stacija. Pirmajos divos piedāvātajos variantos tās nebija. Saprotot, ka reģionālie pārvadājumi nebūs rīt uz pusdienas laiku, Dairis Birkenbergs uzskata, ka par stacijām tomēr ir jātiek skaidrībā jau šobrīd. "Cik tas ir reāli? Ja pavasarī man to prasītu, es šaubītos, bet šobrīd es esmu diezgan pārliecināts," viņš saka.
Pirmajā dzelzceļa līnijas apspriešanas reizē arī Salacgrīvas kultūras nams bija iedzīvotāju pārpilns un diskusijas bija vētrainas. "Ir bažas, vai tas process būs godīgs, taisnīgs, vai dabūs pretī samērā godīgu kompensāciju, tādēļ, ka ir šī pieredze, ka ne viss ir godīgi, tādēļ cilvēkiem ir šīs bažas. Un, tā kā visiem Latvijas mietpilsoņiem, kas sāk kustēties tikai tad, kad iesper notikumi, tad man arī iespēra notikumi - otrs trases variants iet netālu no mana īpašuma," stāsta Dairis Birkenbergs.
Sākotnēji Salacgrīvas novadam bija piedāvāti divi dzelzceļa sliežu novietojuma projekti, iedzīvotāju un pašvaldības priekšlikumi rosināja izstrādāt arī trešo. Pamazām iedzīvotāju negatīvo nostāju nomaina cita attieksme - dzelzceļš būs, tur mēs neko nevaram ietekmēt, tāpēc ir jāgūst maksimālais labums novadam. Izkristalizējies priekšlikums - ja būs dzelzceļš, tad lai ir arī vietējie pārvadājumi un stacija Salacgrīvā.
"Mēs jau pirmajā "Rail Baltica" prezentācijas reizē bijām diezgan aktīvi zālē, daži bija pat skarbi. Bija iedzīvotāju iniciatīva - mēs gribam vēl kādu risinājumu, kādēļ ir tikai divi? Zīmējām dažādus priekšlikumus, "Rail Baltica" cilvēki arī piedalījās šajās sapulcēs, izteica savus vērtējumus. Sākotnēji mums bija ļoti maz informācijas, tika pasniegts, ka šī būs ātrgaitas maģistrāle un viss. Iedzīvotāji labākajā gadījumā varēs pārdot savu zemi, varbūt kāds karjers varēs nopelnīt un ar to beidzās stāsts. Bija tādi kā mazie solījumi, ka varbūt skatīsies, kā tad varētu reģionālajos pārvadājumos to pielāgot," stāsta Dairis Birkenbergs.
Lai aktivizētu vietējos iedzīvotājus un galvenais, lai būtu vairāk informācijas, Dairis Birkenbergs izveidoja mājaslapu "Stacija Salacgrīva", kā arī dažādās tikšanās reizēs mēģināja skaidrot un atspēkot, vai dzelzceļš ir bieds vai arī ieguvums.
"Konkrēts risinājums, ja tiek parādīts iedzīvotājiem, tas iedzīvotājus nomierina, jo viņš redz, ka tiek domāts par problēmas risinājumu, bet, ja vienkārši pasaka - mēs novilksim līniju, tad iedzīvotājs ir neizpratnē - kā? Mēs visu laiku mierīgi dzīvojām, bet tagad līnija! Līdz ar to, es teiktu, pašā sākumā bija komunikācijas trūkums un tādēļ arī šis bija kā iemels informācijas sniegšanai," norāda Dairis Birkenbergs.
Ja sākotnēji par dzelzceļu salacgrīvietis bija skeptisks, tad tagad ir tā atbalstītājs, jo reizē ar to saredz novada attīstību. Arī savu nākotni tādējādi saista ar Salcagrīvas novadu, kaut šobrīd darba un biznesa gaitas ir ne tikai dzimtajā novadā.
"Uzņēmējdarbību es šobrīd veicu Rīgā, Salacgrīvā un Rēzeknē. Rēzeknē ir savi plusi, kādēlļ tur var veikt uzņēmējdarbību, Rīgā - savi, bet Salacgrīvā šobrīd to plusu ir vismazāk. Bet, ja izbūvētu dzelzceļu, es saskatu ļoti lielas iespējas. Es domāju, ka tad varētu paplašināt uzņēmējdarbību, viennozīmīgi," uzsver Dairis Birkenbergs.
Savs vārds, kuru no projektētāju piedāvātajiem trim dzelzceļa līnijas variantiem pieņemt, būs februārī jāsaka Salacgrīvas novada domei.
