Sākotnējā preambulas projekta autors bija Egils Levits, taču tas, ka Saeima Satversmes grozījumus atbalstīja, bija asu diskusiju, smagu kompromisu un parlamenta Juridiskās komisijas bijušās vadītājas Ilmas Čepānes neatlaidības rezultāts.
Neilgi pēc preambulas pieņemšanas Čepāne paziņoja, ka pēc astoņiem gadiem Saeimā vēlēšanās šoruden vairs nepiedalīsies. Taču arī tagad Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Čepāne nav pārstājusi interesēties par politiku un nupat tika ievēlēta partijas „Vienotība” valdē.
Ilmu Čepāni esmu intervējis daudzkārt, taču parasti sarunas notika Saeimas nama ceturtajā stāvā, kur atrodas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja kabinets. Tagad tiekamies Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultāte, gaišajās Civiltiesisko zinātņu katedras telpās, kur viņa man piedāvā profesora Kalvja Torgāna krēslu.
Arī tikšanās iemesls nav ierasts – nerunājam par kāda likumprojekta virzību, bet gan par pašu Čepāni, kura nosmej:
"Jūs domājat, ka es tāda kā preambulas māte, vai?” Tomēr jau pēc brīža kļūst nopietna. „To zina tikai mani tuvākie kolēģi un ģimene, ko man tas prasīja. Jums no malas izlikās, ka tas tā viegli. (..) Kādi tik tur nebija priekšlikumi – ja jūs paceltu augšā un paskatītos! Katrs gribēja savu roku pielikt (..),” saka Čepāne.
Čepāne uzskaita pamatvērtības, kas nostiprinātas preambulā: latviešu nācijas un latviešu valodas aizsardzība, rūpes par mazākumtautībām un cilvēktiesībām, rūpes par vidi un dabu. Preambula ir mūsu valsts vizītkarte, saka Čepāne.
„Ja arī šī Satversmes preambula netiktu pieņemta, tad katrā ziņā viss Satversmes preambulā ierakstītais izriet no Saeimas deklarācijām un tiesas spriedumiem. Te ir tādā koncentrētā veidā viss parādīts,” norāda bijusī deputāte.
Čepāne uzskata, ka preambulas skatīšana 11.Saeimas pēdējos mēnešos bija pēdējā iespēja panākt, lai šiem Satversmes grozījumiem būtu konstitucionālais vairākums. Ievēlētā 12.Saeima par šo projektu nenobalsotu, pārliecināta Čepāne. Tomēr preambula arī bija viens no iemesliem, kāpēc Čepāne nolēma nepiedalīties vēlēšanās. „Man bija tāds spēku izsīkums, ka es patiešām publiski pateicu, ka es uz šo Saeimu vairs nekandidēšu. Man opozīcija un daži deputāti no labējā flanga pārmeta, ka es esmu paņēmusi šo preambulu, lai izceltos pirms vēlēšanām. (..) Es to darīju savas pārliecības dēļ (..),” atminas Čepāne.
No politikas pavisam Čepāne tomēr nav aizgājusi. Pēc „Vienotības” kongresa viņa pēc divu gadu pārtraukuma ir atgriezusies partijas valdē, turklāt viņu tur redzēt gribēja gan partijas spicei pietuvinātie, gan iekšējā opozīcija.
Lai gan Čepāne uzskata, ka ir ievēlēta valdē kā līdzsvarojošs spēks, un piekrīt tiem, kas nav gribējuši kongresā pieļaut asu attiecību skaidrošanu, daudzas norises partijā viņa vērtē visai kritiski. Piemēram, tieslietu nozares atdošanu pilnīgā Nacionālās apvienības pārziņā. „Tā bija kļūda, ka mēs gan Saeimas Juridisko komisiju, gan Tieslietu ministriju atdevām mūsu politiskajiem partneriem. (..) Viņiem ir savādāks viedoklis par maksātnespējā procesā iesaistītajām pusēm (..),” norāda Čepāne.
Čepāne uzskata, ka „Vienotība” nedrīkst aizmirst – tiesiskuma jautājumi ir ļoti svarīgi, tāpēc nedrīkst pievērt acis arī uz partijas biedru pārkāpumiem. Vaicāju arī, vai viņa pa pusotru mēnesi vēl nav noilgojusies pēc Saeimas atmosfēras?
„Neesmu tur bijusi nevienu reizi. (..) Es neteikšu, ka man būtu kaut kādas īpašas ilgas. Tas nav viegls darbs. Absolūti nav. Tas prasa lielu nervu slodzi. Es emocionālu līdzsvaru atrodu šeit, Universitātē. (..) Tā aura šeit ir daudz labāka nekā Saeimā,” nosaka Čepāne.
Iedomāties sevi strādājam 12.Saeimā Čepānei būtu grūti.
Čepāne aicina saprast arī tos deputātus, kas nerunā pretī partiju vadītājiem, jo no tā nākotnē var būt atkarīga vieta vēlēšanu sarakstā. Pašu Čepāni tas gan nekad neesot biedējis. „Liekat mani pašās beigās, ak kungs! Es atceros, ka mani ielika pašās beigās. Es negribu lielīties, bet cilvēki man lielākoties ir uzticējušies. Es gribu, lai jūs pasakat – es gribu pateikt lielu paldies cilvēkiem, ka viņi man šajās trijās Saeimās ir uzticējušies,” saka bijusī Saeimas deputāte.
Pēc intervijas Čepāne pavada mani līdz katedras durvīm. Gaitenī jau sēž studentu rinda uz konsultācijām, pēc tam līdz pusdesmitiem vakarā profesorei jālasa maģistrantiem lekcija vides tiesībās un jāvada seminārs. Atnākt uz Čepānes semināriem nesagatavojušamies ir neprāts, stāsta zinātāji, jo sliņķus profesore mēdz pamatīgi nostrostēt: „Jūs taču esat topošais jurists! Vai jums kauna nemaz nav?”
