„Jā, salīdzinoši ar to, kāds bija gada sākums un kādas ir gada beigas, tās ir divas nesalīdzināmas lietas…” No savām mājām Ērgļos uz Rīgu Zane ir atbraukusi ar mašīnu, tiekamies kafejnīcā, viņa ir smaidīga un aizrautīga.
"Cilvēks ziņu virsrakstos"
Latvijas Radio Ziņu dienests atgādina 2014.gada svarīgākos cilvēkus
Pirmā tikšanās ar Zani Lazdiņu notika februārī Stradiņa slimnīcā, kur viņa bija pēc slimības paasinājuma. Toreiz interviju nācās ik pēc brītiņa pārtraukt, lai Zane atpūstos, viņa arī bija piesaistīta skābekļa aparātam.
„Paiet varu vien dažus soļus, pārsvarā pārvietojos ratiņkrēslā. Pēc katras mazas pastaigas, pat ne pastaigas - tie ir daži soļi pa māju, uz virtuvi vai uz labierīcībām, paliek stipri grūti elpot, ir aizdusa. Neko pati sev nevaru palīdzēt, mani apkopj, ģērbj, mazgā,” - tā Zane toreiz stāstīja. Šis gads viņai bijis izšķirošs. Retā saslimšana - pulmonālā hipertensija – progresēja, un dzīvību varēja glābt tikai plaušu transplantācija. Valsts atbalstu atteica, jo tādas operācijas neapmaksā ne Latvijā ne arī ārpus tās robežām, un Zane vērsās pie ziedotājiem. Nepieciešamos 120 tūkstošus eiro labdarības organizācija „ziedot.lv” savāca 27 dienās, un Zanei Vīnes klīnikā pārstādīja donora plaušas.
„Ir noticis brīnums, pienākušas gada beigas, es pati esmu uz savām kājām. Pati varu brīvi elpot, staigāt, darīt visas ikdienišķās lietas, kas ir pašas par sevi saprotamas visiem veseliem cilvēkiem. Jūtos lieliski, brīnišķīgi, esmu laimīga, priecīga, pateicīga. Neizsakāmi pateicīga visiem cilvēkiem, kas ir palīdzējuši man, atbalstījuši mani šajā laikā,” no sirds saka Zane.
Pašļaik Zane pārsvarā dzīvo mājās. Tomēr viņa arī domā par darbu:
„Sameklēt darbu, strādāt, ko es varu, kas nav man pārāk apgrūtinošs, smagi sākumā. Ir jau neliels laiks vēl pagājis, vēl jāizvērtē, ko es varu, ko es nevaru. Vai kādos kursos iziet apmācību. Mani interesē, saista darbs ar papīriem, grāmatvedība, lietvedība, darbs pie datora, kaut kas tāds uz to pusi.”
Atgriezties iepriekšējā darbā Zane atgrizties nevarētu – viņa strādāja par pavāri. Šāds darbs nebūtu piemērots, atzina ārsti Vīnes klīnikā. Taču jau šobrīd Zane iesaistās Pulmonālās hipertensijas biedrības darbā. Tomēr ikdienā ir nedaudz jāpiesargājas.
„Svarīgi ir turēties nostatus no visādiem vīrusiem, it sevišķi, kad ir ziemas laiks, kad vairāk ir vīrusi, gripa un citas saslimšanas, jāuzmanās no tiem, jo man tiek imūnsistēma bloķēta ar īpašām zālēm, lai varētu pieņemt jaunās plaušas organisms un neatgrūstu,” skaidro Zane.
Šīs zāles Zanei jālieto visu mūžu. Jau izskanējis, ka arī te ir kāds šķērslis – valsts neapmaksā pilnībā zāles Zanei, mēnesī jāpiemaksā aptuveni 400 eiro. Valstiskā līmenī šis jautājums nav atrisinājies. Šobrīd ir pagaidu risinājums, un naudas pietiks vēl vairākiem mēnešiem:
„Es biju oktobrī Vīnē, man depozītā bija nauda, no šīs naudas iegādājos zāles pāris mēnešiem. Un man ir arī ziedot.lv nauda, lai varētu norēķināties ar saziedoto naudu. Cilvēki ļoti interesējās, kā man var palīdzēt arī pēc transplantācijas.”
Tiesa, Zane nebūt nebija vienīgā, kuras dzīve bija atkarīga no ziedotājiem.
„2014.gads ziedot.lv darbībā iezīmējās ar tādu ļoti strauju pieprasījumu no pieaugušiem cilvēkiem palīdzēt segt ārstniecības izdevumus,” stāsta ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta un atzīst – ziedotāji bija gatavi palīdzēt un dalīties.
„Un tas būtu signāls valsts pārvaldei un politiķiem, kas tad ir mūsu vērtības un ko mēs sagaidām arī no viņu rīcības. Manuprāt, ir svarīgi veikt aprēķinus, vai nav svarīgāk valstij ieguldīt plaušu transplantācijai 120 tūkstošus eiro, un pēc tam cilvēks atgriežas darba tirgū un ir nodokļu maksātājs, nevis aprūpējams cilvēks, vai tomēr nesniegt šo palīdzību, un bieži vien šādi cilvēki atrodas ilgi slimnīcās un aprūpes iestādēs. Tā kā es gribētu ne tikai šo emocionālo, bet arī racionālo atbildi,” padomāt rosina Dimanta.
Viņa arī saka – pēc nesenajām vēlēšanām mēs atkal kā labticīgi iedzīvotāji gaidām jaunā ministra solījumus un dodam iespēju ieskrieties. Un neizpaužas pēctecība - sākas viss ar iepazīšanos, plāniem, solījumiem, un, kamēr sabiedrība ir gatava gaidīt plānus, tā ziedo.
„Bet ilgstoši tas tā nevar būt, mums ir jāiet uz normāli sakārtotu sistēmu, kur godīgi tiks pateikts - tas tiks ārstēts, tas netiks ārstēts, īpaši bērnu gadījumos, kur deklarēts, ka bērniem veselības aprūpe ir bez maksas, bet diemžēl tā nav. Un, lai tas nevis būtu balstīts argumentā, ka naudas ir tik, cik ir, bet būtu argumentēts konkrētos aprēķinos,” - Dimanta arī domā, ka vajadzētu pārskatīt to, kas ir valsts apmaksājamo pakalpojumu grozā – neesot izprotams, kāpēc valsts apmaksā sirds pārstādīšanu, bet plaušu – neapmaksā.
