«Cilvēks ziņu virsrakstos». Mediķu protestu aktīvs dalībnieks dakteris Tomiņš: Es būtu gribējis daudz vairāk streikotāju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šogad septembrī, kad mediķi streikoja, paralēli notika arī pikets pie valdības nama. Tāpat mediķi piketēja jau dažus mēnešus pirms tam – jūlijā pie Veselības ministrijas. Visos šajos notikumos piedalījies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas operāciju bloka vadītājs Pēteris Tomiņš.

“Cilvēks ziņu virsrakstos” – Rīgas Austrumu slimnīcas operāciju bloka vadītājs Pēteris Tomiņš
00:00 / 06:04
Lejuplādēt

27. jūlijā pie Veselības ministrijas notika brīdinājuma streiks un protesta akcija. To rīkoja, jo mediķu arodbiedrība atbildīgajai ministrijai pārmeta solījumu nepildīšanu attiecībā uz algu celšanu. Toreiz bija sapulcējušies pāris simti dalībnieku.

Pagāja tieši divi mēneši, un mediķi atkal bija spiesti iet ielās. 27. un 28. septembrī ārstniecības personas pieteica divu dienu streiku. 27. septembrī atkal pāris simti ārstu, māsu, sanitāru un citu veselības aprūpē strādājošo piketēja. Šoreiz gan ne ministrijas, bet pie valdības nama.

Visos šajos notikumos piedalījies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas operāciju bloka vadītājs, dakteris Pēteris Tomiņš. Viņš ir šo notikumu cilvēks ziņu virsrakstos.

"Pensionēts ārsts. Pēdējos sešus gadus esmu operāciju bloka vadītājs un pēdējo vienu gadu vairs anestezioloģiju nepraktizēju," pastāstīja Tomiņš.

Dakteris Pēteris Tomiņš ikdienā vada operāciju bloku, bet uzsvēra – mūsdienās medicīnā nekas vairs nav zvaigžņu parāde, viss ir komandas darbs. Un viņam kā komandas vadītājam svarīgi bijis arī piedalīties visos mediķu streikos un piketos, kaut pats atzīst – tik labi, kā dzīvo šobrīd, viņš nav dzīvojis nekad.

Ko dakteris Tomiņš domā par streiku, un kādēļ pats piedalījies? "Redziet, pret streiku man ir tāda divdabīga attieksme. Streiks, protams, ir pārbaudīta metode "darbaļaužu cīņā par taisno lietu". Bet es patiesībā nesaprotu, kāpēc paši mediķi pret streikiem izturas ārkārtīgi noraidoši. Un tas, kāpēc es uz to streiku aizgāju, bija doma, ka es varētu pateikt, ko es domāju par medicīnas situāciju Latvijas valstī. Ko es tā sevišķi gribēju novadīt – Latvijas nodokļu maksātāji ir zem sitiena un ar katru gadu, ko šī valsts turpina šādi veidot šo tautsaimniecības nozari, tas sitiens Latvijas nodokļu maksātājiem kļūst aizvien smagāks, smagāks un smagāks," sacīja ārsts.

Mediķu skaita trūkums ir kritisks, bet Pēteris Tomiņš uzsvēra – līdzās mediķiem piketos būtu jāstāv ikvienam iedzīvotājam, jo galu galā tas, par ko cīnās ārsti, ir tieši iedzīvotāju interesēs. Viņš gan atceras vien dažus piketus savā pieredzē, kuros plecu pie pleca ar mediķiem stāvētu arī pacienti.

Aizvadītās streika un piketa dienas Pēteris Tomiņš atminas lieliski: "Arodbiedrība – LVSADA – pagrūda, ka man ir jāinformē administrācija, ka es šajā dienā darbā nebūšu. Pilnīgi likumsakarīgi, pareizi. Es gan no rīta biju, un mēs te izdarījām, kas ir darāms, jo streiks sākās tikai pusdienlaikā. Pilnīgi likumsakarīgi vadība ieturēja darba algu, nemaksāja, un arodbiedrība savukārt to dienu kompensēja. Viss notika. Un tad es devos uz valdības māju. Es būtu gribējis tur daudz vairāk to streikotāju."

Pēterim Tomiņam nav saprotama lielas daļas kolēģu attieksme pret iespēju streikot, tādēļ tas parasti rada vien tādu parunāšanu par problēmām. Tā bijis arī šoreiz.

"Redz, to manu darbinieku psiholoģija ir apmēram tāda: man tas piecītis šodien ir svarīgāks par divdesmitpiecīti parīt. Un tas ir tas, ko es nesaprotu. Jo redziet – visos streikos ir cietušie un arī šajā streikā bija jābūt cietušajiem. Kad "Lufthansa" streiko, cik tūkstoši paliek lidmašīnās?

Tas ir streika mērķis – piespiest lēmumu pieņēmējus izdarīt ko ļoti svarīgu. Pie mums tas nekad nenotiek.

Mediķiem īstenībā ir vēl viens ļoti labs instruments, kuru viņi ietiepīgi neizmanto. Daudzi mani darbinieki strādā vairāk nekā normālo darba laiku. Latvijas mediķiem pietiktu uz vienu mēnesi atteikties no visiem papildu darbiem, un Latvijas medicīna apstātos, praktiski apstātos," norādīja Tomiņš.

To, ka jūlija streikā pie ministrijas pie piketētājiem iznāca ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika un septembra streikā pie valdības nama ar sanākušajiem iznāca aprunāties ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"), dakteris Pēteris Tomiņš pat īsti neatminas. Tas neesot raisījis nekādas emocijas, neesot bijis svarīgi. Nevienam no viņiem Pēteris Tomiņš glaimojošus vārdus nevelta.

Taču bez ārstiem streikot solīja skolotāji. Turklāt tas notika krietni skaļāk. Beigās gan pedagogi panāca kompromisu, bet streiks nenotika. Ko dakteris Tomiņš domā par skolotāju centieniem uz labākiem darba apstākļiem?

"Attieksme ir atkal neviennozīmīga. Manā skatījumā nav svarīgākas profesijas šajā pasaulē par skolotāju un par to ir attiecīgi jāmaksā. Tātad es esmu par to, ka skolotājiem ir kārtīgi jāmaksā. Ja paskatās uz izglītības sistēmas sasniegtajiem rezultātiem, tad man liekas, ka ir jāmaksā vēl mazāk," atzina ārsts.

Bet kas viņam pašam ir aizvadītā gada galvenie notikumi – publiski vai privāti? Tādi ir vairāki.

"Protams, notikums numur viens ir 24. februāris, rīts. Man ir bijuši arī ļoti jauki brīži. Iekrājušies atvaļinājumi. Viens pagāja Šrilankā, otru nodauzījos pa Kašmiru, pa Himalajiem. Ārkārtīgi jauka mums ir tāda stabila kompānija, maza. Jā, šis gads ir bijis ļoti izglītojošs, ļoti izglītojošs," sacīja Tomiņš.

Savukārt vaicāts, vai arī jaunā valdība piedzīvos mediķu streiku, Pēteris Tomiņš bez tiešas atbildes tomēr liek noprast, ka, visticamāk, arī jaunais Ministru kabinets redzēs mediķus izejam ielās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti