Edvīns, kurš parasti makšķerē Lielupē, tieši šajā dienā izlēma doties uz jūru, taču galu galā krastā tika nogādāts no gaisa.
„Šogad nebija būts jūrā ne reizi, tad izdomājām, ka iesim makšķerēt salakas. It kā jau nebija pārāk gudri doties jūrā, jo bija vējš no krasta, bet nebija liels – kādi 3–4 metri sekundē un cilvēku bija daudz," atceras Edvīns.
Marta nogalē saulainā, bet vējainā Lielās piektdienas rītā Rīgas jūras līcī pēc sava loma bija devušies vairāk kā 200 zemledus makšķernieki. Arī Edvīns bija viens no viņiem. Viņš atceras, ka tieši Majoru pusē pa ledu aptuveni kilometru bija iegājis jūrā, līdz pamanīja nelielu vaļēju plaisu un kompānija nolēma to nešķērsot, tādēļ apmetās turpat.
Sēdējām, makšķerējām, ķērās švaki un ap kādiem divpadsmitiem bija doma doties makšķerēt uz Lielupi, bet noslinkojām mainīt vietu. Tad ap pulksten diviem veči apkārt sāka kliegt, ka pie krasta ir plaisa, tad mēs ātri savācāmies, mēģinājām skriet uz krasta pusi, bet, kad aizskrējām līdz tai plaisai, ledus bija jau atrāvies metrus 50 no krasta," Edvīns stāsta.
Makšķernieks tādā situācijā bija nonācis pirmoreiz, taču atzīst, ka lielu paniku neizjuta. Kopumā šajā vietā bijis ap 40 cilvēku, kas pēc ledus gabala iepūšanas jūrā arī sapulcējās vienā barā. Glābēji ieradās stundas laikā, laivā varēja paņemt pa diviem makšķerniekiem, taču ar katru reizi attālumu līdz krastam glābējiem nācās veikt arvien ilgāk un viļņos grūtāk. Edvīns bijis apģērbts silti, tāpēc nesteidzās kāpt laivās – pirmie kāpa tie, kuri bija samirkuši, kā arī kāda sieviete un jaunieši.
„Tad viņi teica, ka sūtīs helikopteru. Mēs bijām palikuši kādi 20 cilvēki, un krasts visu laiku attālinājās. Skatījos uz aizmuguri, tur viss it kā balts un aizsalis, bet pie atlūzušā gabala malas vējš visu laiku no krasta dzina ūdeni uz tā ledus virsū un uz beigām jau ūdens bija līdz potītēm."
Edvīns vēl atminas, ka pašam nav bijis domas, ka lidaparātā makšķerēšanas ekipējumu varēs ņemt līdzi, jo pašu muļķības dēļ nonākuši šajā situācijā. Taču bijuši arī tādi, kas atteicās kāpt Bruņoto spēku helikopterā bez sava aprīkojuma.
Šodien, atskatoties uz 29. marta notikumiem, Edvīns ir pārliecināts, ka visiem zemledus makšķerniekiem uz jūras šajā dienā paveicies, jo ledus atlūza gaišajā diennakts laikā, un tas atviegloja glābšanas darbus.
„Droši vien jau uz ledus kāpšu arī turpmāk. Tas ledus biezums tajā reizē jau bija normāls, nav tā, ka ārā bija baigie plusi un mēs kaut kā riskējām. Tā ir līča īpatnība, ka, uzpūšot krasta vējam, var atraut ledus gabalu. Tāpat jau, ejot makšķerēt, skatāmies laika prognozes, un
tagad droši vien pie krasta vēja uz ledus es vairs nelīstu. Varbūt tāda veida brīdinājumi varētu būt vairāk," rāmi secina Edvīns. Makšķernieks ir pārliecināts, ka arī lielāki sodi par atrašanos uz ledus tad, kad tas patiešām ir aizliegts, mainītu tā saukto bļitkotāju paradumus.
No Majoros dreifējošā ledus gabala, kurš bija aizpeldējis jau četru kilometru attālumā no krasta, cilvēkus ar helikopteru izglāba ātri. Savukārt glābšanas darbi ar Rīgas Brīvostas velkoni un ledlauzi noritēja ilgāk Vakarbuļļos, kur uz ledus jūrā iepūta 170 makšķernieku. Pludmalē atradās mediķu brigādes, glābēji, policija un krasta apsardze. Paši nelaimes dienā no ledus gabala noceltie pludmalē un ostā gan bija satraukti un atzina, ka šis zivju loms būs gardākais viņu dzīvē.
„Sacēlās vējš, un ievērojām pēc makšķeru pludiņiem, ka ledus sāka kustēties. Tad skrējām uz krastu, bet bija jau par vēlu. Tas bija adrenalīns. Tā man bija pirmā un pēdējā reize, jūrā uz ledus vairs nekāpšu," sola kāds bļitkotājs.
Glābēji 29. martā pavisam kopā no diviem atlūzušiem ledus gabaliem jūrā izglāba 223 cilvēkus, glābšanas darbi valstij izmaksāja 10 tūkstošus latu.
Kā ziņots, šonedēļ jau atklāta jaunā zemledus makšķerēšanas sezona.
