Latvijas Radio uz Ziedoņa personību aicinām palūkoties ar jauna cilvēka acīm. Tā ir Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 12.klases skolniece Juta Ance Romberga. Viņa savu zinātniski pētniecisko darbu šogad veltīja Ziedoņa daiļradei un par to izpelnījās 1.vietu visas Latvijas mērogā.
Juta dēvē Imantu Ziedoni par savu dvēseles radinieku, bet Ziedoņa „Epifānijas" viņas dzīvē esot kas līdzvērtīgs Bībelei. „Nu, jā, februāra beigas man bija ļoti briesmīgs laiks. Visticamāk tāpēc, ka es esmu jauna un zaļa, man tas likās vēl grūtāk pārdzīvojams..." - Juta Ance Romberga atklāj, ka Imanta Ziedoņa aiziešanu mūžībā uztvērusi ļoti personiski un sāpīgi. Toties tagad viņai ir jauns velosipēda maršruts, vasarā viņa jau vairākkārt apciemojusi Ziedoni Ragaciema kapos. Arī savā vārda dienā - 16. jūnijā. „Savu vārda dienu pavadīju tur. Jo galu galā man vārds ir Juta, un Ziedonim arī epifānija ir „O, Juta!", tad es uzskatīju par savu pienākumu vārda dienā nolikt puķes pie viņa. Tā arī uzsēdos uz riteņa un aizbraucu. Vispirms aizbraucu uz tirgu pēc magonēm un rudzupuķēm, un no Rīgas uz Ragaciemu aizkratīju tās kaut kādā veidā. Tā, lūk," viņa saka.
Tieši „Epifānijas" Jutai arī ir pašas tuvākās no Ziedoņa daiļrades, viņa tās atklājusi pamatskolas laikā un tās viņai ir kas daudz vairāk nekā tikai literārs darbs.
Epifānijas" man ir kļuvušas par tādu kā sava veida Bībeli. Nekas cits nav tik precīzi attēlojis visus manus pasaules uzskatus. Pēc tam tad seko dzeja. „Krāsainās pasakas" atkal savā griezumā ir aizraujošas. Bet pamatu pamats ir „Epifānijas", pavisam noteikti"," nosaka Juta.
Ziedoņa daiļradi Juta Ance Romberga izvēlējās arī par sava šī gada zinātniski pētnieciskā darba tēmu. Šoreiz gan tās nebija „Epifānijas", bet Ziedoņa 70. gadu dzeja. Darba nosaukums - „Eksistenciālisma iezīmes I.Ziedoņa dzejoļu krājumos " Kā svece deg", " Caurvējš", " Man labvēlīgā tumsā"„. Darbs izpelnījies pirmo vietu visas Latvijas mērogā.
Juta pieļauj, daudziem šķitīs - Ziedonim maz saistības ar eksistenciālismu, bet viņa pierāda, ka arī tā tomēr ir viena no viņa ārkārtīgi daudzpusīgās personības šķautnēm. „Tas arī ir tas Ziedoņa fenomens, ka patiesībā viņa daiļradē var atrast visu, ja tikai meklē. Es Ziedoni iedomājos kā dimantu, kuram tikai jāpulē skaldnes. Un es esmu centusies nopulēt vienu mazu skaldnīti, kurā ir tieši tādas eksistenciāla rakstura domas un dzīves jēgas meklējumi," norāda Juta.
Eksistenciālisms caurvij Ziedoņa 70.gadu dzeju, un visspilgtāk izpaužas tieši caur viņa nemirstīgajiem tēliem - taureni un akmeni.
Pēc ģimnāzijas beigšanas Juta Ance Romberga iecerējusi studēt baltu filoloģiju, un arī šajā izvēlē sava nozīmīga loma ir Ziedoņa personības spēkam. „Es ļoti ceru, ka es turpināšu arī dažādos veidos pētīt visu daiļradi, un es domāju, ka patiesībā Ziedoni jau var pētīt ne tikai filologi, bet arī vēsturnieki un dažādi sociālo zinātņu pārstāvji, jo viņa devums gan valstij, gan kultūrai ir nenovērtējams. Es domāju, ka mēs īsti neapzināmies, cik daudz no tā visa var vēl izpētīt un iegūt," pauž Juta.
Imants Ziedonis „Epifānijas" pats raksturojis kā mazus impulsus, mazus uzliesmojumus. Juta Ance Romberga uzskata, ka visa Ziedoņa daiļrade ir pārpilna spilgtiem impulsiem, no kuriem ir iespēja iedvesmoties ikvienam un šos Ziedoņa impulsus nebeidzami turpināt.
