Janvārī Rīgas dome ārkārtas sēdē lēma par to, ka ar 1. februāri braucieni sabiedriskajā transportā vairs nemaksās 60 centus, bet gan vienu eiro piecpadsmit centus, pērkot biļeti kioskā, un divus eiro pie vadītāja. Šāds domes lēmums izraisīja plašu sabiedrības neapmierinātību. Sociālajos tīklos veidojās dažādas protesta grupas un aicinājumi ziņot par to, kur atrodas biļešu kontrolieri. „1. februāris – zaķu diena” ir viena no domubiedru grupām, kas sociālajā tīklā „Facebook” strauji guva vairāku tūkstošu „Facebook” lietotāju atbalstu. Viens no grupas veidotājiem ir Aleksandrs Sisojenko.
„Pirmkārt, kad mēs uzzinājām, bijām šokā, jo tā cena divkāršojās. Sanāk, ja vienu dienu es varu nobraukt pa 1,20 eiro turp un atpakaļ, tagad sanāk, ka varu tikai turp. Uz vienu pusi 1,15 eiro ir jāmaksā. Arī abonementa biļeti nevaru pirkt, jo es nebraucu katru dienu. Tas arī par dārgu sanāk,” klāsta Aleksandrs Sisojenko.
Aleksandrs vēl gada sākumā dzīvojis Imantā un uz darbu braucis ar diviem dažādiem sabiedriskajiem transportiem. Tagad jaunais vīrietis pacelto cenu dēļ pārcēlies uz Jūrmalu un uz darbu brauc ar vilcienu. Tas esot izdevīgāk:
„Ir laba alternatīva, es dzīvoju tuvu stacijai un tagad ar vilcienu darbadienas laikā pēc desmitiem pavisam lētāk var braukt. Pilni vilcieni brauc.”
E-talonus par 60 centiem gan varēja iegādāties vēl līdz februāra beigām, un cilvēki to izmantoja. No šī gada dome piedāvāja atlaides arī nepilna laika studentiem un strādājošajiem pensionāriem. Pie „Rīgas satiksmes” apkalpošanas centriem veidojās ļoti garas rindas. Pie viena no tiem – autoostā - cilvēki vairākas stundas sala mīnus desmit grādu aukstumā, lai noformētu atlaidi, toreiz novēroja Latvijas Radio. „Zaķu dienas” veidotāji esot tikušies arī ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, pie viņa pavadījuši vairāk nekā divas stundas, un, kā sacījis Rīgas domes priekšsēdētājs, pie cenu kāpuma vainojama valdība, atklāj Aleksandrs. Sekoja vairākas miermīlīga protesta akcijas.
„Uztaisījām flešmobu 1.februārī sakarā ar to, ka tā bija svētdiena; tas bija tāds slikts laiks, bet tomēr cilvēki bija atnākuši. Nu nebija tik daudz, cik bija pierakstījušies, ap tūkstoti, bet atnāca apmēram 50 cilvēki. Tālāk grupa izdomāja, ja tāds gājiens neiet tālāk, vajag uztaisīt piketu, un 20.februārī, kad pacēla arī sodus par braukšanu bez biļetes, mēs tomēr organizējām to piketu. Bija bukleti, bija flaijeri, ko metām pastkastītēs, izprintējām, lai pieaicinātu vairāk cilvēku,” atceras Aleksandrs.
Diemžēl akcijā piedalījušies krietni mazāk cilvēku, nekā sagaidīts. Turklāt līdz ar cilvēku aktivitātes pieaugumu sociālajos tīklos, pieauga arī sodi par braukšanu bez biļetes, un sods tika paaugstināts līdz 20 eiro. Vēl jāpiebilst, ka kopš februāra beigām kopā ar biļešu kontrolieriem sabiedriskajā transportā reizi pa reizei iekāpj arī apsardze.
„Visu laiku ar kontroli kopā ir apsargi, tas ir regulāri redzēts tagad. Man kā jaunietim bija doma - ko viņi vispār dara kopā ar kontrolieriem? Es uzskatu, ka kontrolieris kopā ar apsargu, - tas ir mazliet dīvaini,” spriež Aleksandrs.
Neizpratne par jauno kārtību ziemā bija vairākiem uzrunātajiem sabiedriskā transporta pasažieriem. Drīz būs pagājis gandrīz gads kopš cenu celšanas, un Aleksandrs Sisojenko vērtē, ka, lai gan sākotnēji sociālajām aktivitātēm, vismaz internetā, bija plašs vēriens, tagad jautājums par biļešu cenām pierimis. Daļa cilvēku no dalības „Facebook” grupā atteikušies. Šomēnes gan Aleksandrs, gan viņa domubiedri vēl pēdējo reizi plāno doties ielu aptaujās un uzrunāt cilvēkus pieturvietās, atgādinot par notikumiem februārī.
