„Sajūta tāda kā 1989.gadā Baltijas ceļā, 1991.gadā barikādēs un pēc tam Dziesmu svētkos” … „Atmosfēra vienreizēji jautra. Grāmatas nodevām, dejojot” … „Man ārkārtīgi patīk tā jautrā atmosfēra, kas te valda. Skan mūzika, vienā rindā stāv bērni un sirmgalvji, pat redzēju vienu tumšādainas krāsas cilvēku. Es pats vienkārši gāju garām, bet tad nolēmu iesaistīties, un nostāvēju pat divas maiņas” – tā gandrīz pirms gada līksmi, atraktīvi, savstarpēji ļoti draudzīgi bija unikālās grāmatu ķēdes dalībnieki Rīgas ielās. Arī janvāra niknais sals nevienu nespēja iebaidīt.
Bet vēl jo īpašāka šī diena bija diviem bibliotēkas cilvēkiem - Dacei Pamatai un Jurģim Celmiņam. Dace Pamata kā pieredzes bagātākā bibliotēkas darbiniece aizsāka grāmatu ķēdi bibliotēkas vecajā ēkā, bet Jurģis Celmiņš kā jaunākais darbinieks to noslēdza, ieliekot grāmatas nu jau Gaismas pils jaunajos plauktos.
Jaunā paaudze – Jurģis Celmiņš
„Es ieliku, šķiet, tajā plauktā, tai grāmatai vajadzētu kaut kur tur lejā būt,” stāsta Jurģis.
Ar viņu Latvijas Radio tagad stāv pie tautas grāmatu plaukta jaunajā ēkā, un viņš mēģina sazīmēt, kur tad atrodas no rokas rokā nodotā 19.gadsimta Bībele, kas bija pati pirmā grāmata, kas atceļoja no vecās ēkas. „Tas bija unikāls notikums, kuru atcerēšos vienmēr, jo bieži jau tādi negadās,” saka Jurģis.
Jurģim Celmiņam ir 23 gadi, viņš ir galvenais bibliogrāfs. Nacionālajā bibliotēkā viņš uzsāka strādāt pirms gada, sākotnēji viņa darba telpas bija Anglikāņu ielā, bet augustā viņš ar kolēģiem pārcēlās uz jauno ēku.
„Tagad jau visi ir pieraduši pie jaunajām telpām. Sākumā gan bija neparasti pēc tās šaurības, kāda bija vecajā ēkā. Protams, šeit ļoti patīkami strādāt, jo vecajās telpās remonts nebija bijis kādus 20 gadus. Piemēram, es strādāju augšējā stāvā, un ziemā tur bija auksts un pūta vējš. Bija pats pēdējais laiks jaunai ēkai,” viņš norāda.
Jurģis ved rādīt savu tagadējo darba telpu. Tā ir gaiša, moderna un plaša, tajā aktīvi rosās Jurģa kolēģi, tāpēc – lai netraucētu – sarunājoties pieklusinām balsis.
No telpas paveras skats uz Uzvaras parku. Uz Jurģa galda stāv dators un jaunākā prese, kas ir tieši norāde uz viņa ikdienas darbu. „Ikdienā es aprakstu jaunos preses izdevumus. Tie ir piemēram, laikraksts„Diena”, žurnāli „Kapitāls”, „Forbes” un citi. Es izvēlos rakstus, ko aprakstīt, pievienoju nepieciešamās ziņas un ievadu sistēmā. Galvenais šī darba mērķis – lai šie izdevumi būtu pieejami kopkatalogā,” par savu darbu stāsta jauneklis.
Jurģis stāsta, ka gads jaunajā un arī viņa pirmajā darbavietā aizritējis neticami ātri. Arī aizņemtība esot liela, jo paralēli darbam viņš studē arī maģistrantūrā un raksta maģistra darbu par digitālajiem resursiem. Klausoties Jurģī, ir sajūta, ka viņš tomēr vēl ir pārdomās par savu turpmāko ceļu dzīvē. „Bibliotekārs jau sabiedrībā vēl nav tāds īsti prestižs darbs. Kaut gan tagad attieksme mainās uz labo pusi, un tas saistīts ar jaunās bibliotēkas publicitāti, tā tomēr ir modernākā ēka Latvijā,” skaļi pārdomā Jurģis.
Pieredzes bagātā Dace Pamata
Tam, ka jaunā ēka maina cilvēku attieksmi, piekrīt arī ilggadīgā bibliotēkas darbiniece Dace Pamata, jo pēc viņas vārdiem – cilvēkiem patīk apzināties savu piederību kam modernam un skaistam.
Viņai pašai Nacionālajā bibliotēkā ir 45 gadu darba pieredze, un viņa atminas, ka gluži vai paradoksālā kārtā visus šos gadus gaisā virmojuši arī solījumi par jaunas ēkas celšanu.
„Visus 45 gadus cauri skanējusi šī tēma, tāpēc es tajā vairs nemaz daudz neklausījos. Mans teiciens bija – kamēr nebūs zem jumta, tikmēr es neklausīšos. Trīs projekti laikam bija pārdzīvoti,” atminas Dace Pamata.
Joprojām emociju pārpilna Dace Pamata ir atminoties šī gada 18.janvāri, kad tieši viņai bija uzticēts aizsākt simbolisko grāmatu ķēdi no vecās ēkas uz Gaismas pili. „Tas bija burvīgs mirklis, vienreizējs mirklis,” viņa saka.
Nacionālā bibliotēka ir Daces Pamatas pirmā un vienīgā darba vieta. Viņa strādā Uzziņu un informācijas centra lasītavā un palīdz cilvēkiem orientēties milzīgajā grāmatu klāstā un atrast atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem. „Es uz to skatos, kā uz lielu likteņa labvēlību, ka man ir bijusi iespēja visu savu darba mūžu strādāt starp grāmatām, starp cilvēkiem un kopā ar saviem kolēģiem – inteliģentiem, asprātīgiem, radošiem, es neatceros nevienu garlaicīgu dienu, jo visu laikus kaut kas notiek. Neparedzams tas darbs ar lasītāju. Katra diena kā piedzīvojums,” saka Dace Pamata.
Vēl nebijis notikums Gaismas pilī sagaidāms pavisam drīz, jo no nākamā gada sākuma uz sešiem mēnešiem jaunuzceltā ēka kļūs par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē atpazīstamības simbolu un mājvietu.
