Jaunais vīrietis, sauksim viņu par Edgaru (vārds mainīts) nedaudz baidās, ka atklātība varētu ietekmēt viņa centienus kļūt par Latvijas pilsoni, tāpēc interviju raidījumam sniedz neatklājot seju.
Edgars dzimis Latvijā mācījies te internātskolā, un sasniedzot pilngadību atteicies no Latvijas pilsonības, jo negribēja iet armijā. Šo soli tagad vērtē kā kļūdu, kas sagādā arvien vairāk nepatīkamus brīžus. Edgars nolēmis naturalizēties - nokārtojis latviešu valodas runas eksāmenu, šobrīd studē vēsturi un mācās pareizu rakstību.
Tiktāl viss skaidrs, bet viena naturalizācijas prasība Edgaru ļoti izbrīna - jāpierāda viņš dzīvojis Latvijā pēdējos piecus gadus. Laikā, kad eksistē dažādas datu bāzes, kur var izsekot teju ikkatrai cilvēka kustībai un darbībai. Faktu, ka cilvēks dzīvojis Latvijā pēdējos piecus gadus var pierādīt dažādi, piemēram, ar bankas konta izdruku vai citām izziņām.
Edgars atzīst, ka to saņemšana prasa ne tikai laiku, bet arī zināmus līdzekļus un vispār ir pilnīgi nevajadzīga. Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis uzsver, ka tas nebūt nav kaut kāds unikāls Latvijas izgudrojums, jo šāda prasība esot pasaules prakse un viens no būtiskākajiem naturalizācijas nosacījumiem.
Edgars uzskata, ka šāda prasība pierāda naturalizācijas procesa nevajadzīgu birokrātiju, kas ne vienam vien pilsoņa pases tīkotājam šķiet apgrūtinoša un potenciālais pilsonis zaudē motivāciju. Katrā ziņā pats Edgars ir apņēmības pilns iet līdz galam un iegūt Latvijas pilsoņa pasi.
