Ne pūce, ne cīrulis
“Kaut kā no bērnības skatījos televīziju diezgan daudz. Un jau tad piefiksēju – o, cik interesanti, iespējams, varētu būt – vadīt ziņas, runāt televīzijā, runāt tiešraidē,” atzīst Sigurds. Nu viņam šāda iespēja ir. Viņaprāt, ziņās vissvarīgākais ir tas, lai ikviens skatītājs visu saprastu, bet tieši “Rīta Panorāmai” ir arī papildu uzdevums – pamodināt. “Mums ne tikai veiksmīgi un skaidri jāizskaidro ziņas, bet arī jāspēj saprotamā veidā runāt par ikdienišķām lietām. Lai skatītājs spēj saprast jau plkst. 6.30 no rīta. Ja skatītājs vēl tajā brīdī ir gultā vai čībās un rīta halātā, visticamāk, viņš vēl ir aizmidzis vai samiegojies, un mums arī jāspēj pamodināt,” smaida Sigurds. Viņš gan pats atzīst, ka nav ne pūce, ne cīrulis: “Es jūtos labi jebkurā diennakts laikā. Varu ļoti agri piecelties, varu ļoti vēlu iet gulēt, es vienlīdz labi jūtos gan no rīta, gan vakarā.”
''Būs labi!"
“Manuprāt, jau esmu iejuties. Komanda ir jauka, pretimnākoša – palīdz, ja ir kādas problēmas vai kaut ko nezinu. Esmu iegājis tajā ritmā, kas patiesībā ir ļoti dinamisks,” atzīst Sigurds. Iepriekšējas pieredzes tiešraidē tik lielas auditorijas priekšā Sigurdam nav bijis, tomēr pirmajās darba dienās milzu stresu nav izjutis, arī lielu pārsteigumu nav bijis. Iespējams, tas ir kolēģu miera nopelns: “Kad es 30. decembrī sāku strādāt, man visi apkārt teica: būs labi, būs labi, būs labi! Visiem, kam prasīju – kas man tagad jādara, kas tagad? “Būs labi, būs labi! Seko kolēģei, seko kolēģei!” Un
tā es arī apsēdos krēslā, sekoju kolēģei un lielu brīnumu nebija,” smaida Sigurds.
“Noteikti esmu iemācījies būt tādā miera pozīcijā. It kā katru rītu nav uztraukuma, bet vienalga kaut kad tas piezogas, jo reizēm plānā kaut kas aiziet citādāk,” atzīst raidījuma vadītājs.
Nav jēgas būt ideālam
Sigurds joprojām turpina paškritiski mācīties un tiecas sevi ēterā nepazaudēt, jo viņš ir pārliecināts, ka dabiskums un nesamākslotība ir ārkārtīgi būtiski: “Es skatos, kā citi ziņu moderatori strādā, protams, pamācos arī. Es pats sevi vērtēju, paskatos ierakstā, paskatos kādas mazās kļūdiņas, ko varētu ikdienas darbā uzlabot. Es esmu iemācījies būt tāds konkrēts, mierīgs, bet tajā pašā laikā es neesmu pazaudējis sevi.” Viņš necenšas kādu kopēt, un neviena konkrēta parauga, kuram vēlētos līdzināties, Sigurdam nav: “Es negribētu teikt, ka man ir kāds etalons. Uz ideālu ir jātiecas, un nav jēgas būt ideālam, jo tad nav, ko labot. Visu laiku nemitīgi jāpilnveido sevi.”