Katru gadu uz vairākiem mēnešiem no Latvijas dažādos projektos jaunieši dodas veikt brīvprātīgo darbu uz ļoti eksotiskām valstīm.
Pārsvarā brīvprātīgā darbs ir iespēja iepazīt pasauli, uzturot sevi no dažādu organizāciju piedāvātām stipendijām. Visvairāk brīvprātīgā darba veicēji uzsver, ka ieguvums ir satiktie cilvēki un jauni draugi.
"Principā mans projekts bija sociālie mediji, ievākt informāciju par dažādām aktivitātēm, kur organizācija piedalās, un pēc tam to padot tālāk," stāsta Kārlis, kurš tikko kā atgriezies no Tadžikistānas, kur veica brīvprātīgo darbu.
Sākumā viņa mērķis bija saistīts ar informācijas vākšanu interneta sociālajiem medijiem, taču, tā kā internets Tadžikistānā bija ļoti lēns, Kārlis visvairāk tika nodarbināts savas uzņemošās ģimenes mājsaimniecībā. Tādā veidā Kārlis pilnībā izbaudīja Tadžikistānas lauku dzīvi, un vislabākās atmiņas palikušas tieši par ģimeni.
"Lieta, ko es esmu ieguvis, ir jauna ģimene no vienas puses. Šī pieredze patiesībā man pašam personīgi varētu būt pat svarīgāka nekā tā attiecīgā darba pieredze, kas arī bija ļoti interesanti un kur bija daudz lietas, ko paņemt turpmākajai karjerai.
Bet tas, kādā veidā tiek veidotas cilvēciskās attiecības šāda projekta ietvaros, man liekas, cilvēkam pašam tīri eksistenciāli var būt nozīmīgāk, svarīgāk un interesantāk," atzīst Kārlis.
"Pilnīgi piekrītu par to ģimeni. Tad, kad es atgriezos no sava projekta, tad man pirmajās pāris nedēļas, kad cilvēki jautāja, kas tad ir tie rezultāti, kas ir iegūts, es vienmēr teicu, ka tie ir man tagad kaudzīte ar lieliskiem draugiem," stāsta Silvija, kura pirms diviem gadiem trīs mēnešus pavadīja Ugandā. Tur viņa vietējā skolā mācīja jauniešiem par seksuālo veselību. Pieredze Āfrikā Silvijai ļāva lauzt vairākus stereotipus, kas par Āfriku izveidojušies latviešiem.
"Parasti esam pieraduši domāt, ka tā ir tālā Āfrika, tur ir tie tālie cilvēki, par kuriem mēs nekā nezinām. Viņi ir tik atšķirīgi, un pilnīgi cita dimensija. Bet mums ir ļoti daudz kā kopīga. Viņi mums ir ļoti, ļoti līdzīgi," uzskata Silvija.
Silvija un Kārlis brīvprātīgajā darbā devās caur organizāciju GLEN, kas reizi gadā piedāvā jauniešiem no Latvijas doties uz trešās pasaules valstīm. Brīvprātīgais darbs var nozīmēt daudz un dažādu darbu darīšanu, piemēram, lekciju lasīšanu vai kāda veida pētniecību.
GLEN pārstāve Dace Stendzeniece uzsver - brīvprātīgā darba mērķis nav cilvēkiem nabadzīgās valstīs mācīt, kā pareizi dzīvot. Galvenais ir paša ceļotāja izaugsme.
"Nebraucam palīdzēt, tāda doma mums noteikti nav. Visi cilvēki šajās attīstības valstīs ir zinoši un prasmīgi. Mēs braucam dalīties ar savu pieredzi un ar savām zināšanām, ar to, ko esam iemācījušies savās mācībās universitātēs. Tas ir tas, ko mēs varam sniegt šiem cilvēkiem. Tai pašā laikā mēs gribam no viņiem iemācīties kaut ko unikālu, ko viņi prot un ko mēs savukārt nemākam. Tā ir vienkārši tāda pieredzes un zināšanu apmaiņa, nevis palīdzēšana," teica Stendzeniece.
GLEN projektos jauniešus uzņem vecumā no 21 līdz 30 gadiem. Obligāti ir jābūt arī angļu valodas zināšanām. Tomēr, kā uzsver GLEN pārstāve Stendzeniece, galvenais ir, lai ir vēlme iepazīt pasauli.
