''Karlota - Mani sauc Karlota. Es esmu portugāliete. Es esmu Eiropas brīvprātīgā, man ir 25 gadi un es strādāju Ventspils Jauniešu mājā. Un dzīvoju es Ventspilī.''
Karlota, kurai ir 25 gadi, uz Latviju atbrauca kā brīvprātīgā darbiniece, lai strādātu Ventspils Jauniešu mājā. Pirmā nedēļa bija ļoti grūta - gan emocionāli, gan ar arī fiziski, jo klimats krasi atšķiras no tā, kāds ir Portugālē. Skaidri nebija zināms arī sākotnējais mērķis un tas, kāds būs viņas pienesums šiem jauniešiem.
"No sākuma es biju mazliet apjukusi, es nezināju, ko vēlos darīt un kāda ir mana loma Jauniešu mājā. Sākums bija briesmīgs - es pazaudēju telefonu, salauzu kafijas automātu, visapkārt man valdīja liels haoss. Pirmo nedēļu man bija arī neliels kultūršoks, jo cilvēki ir savādāki. Viņi bija arī ļoti vēsi,'' stāstīja Karlota.
Viņa šeit sāka justies kā mājās tieši Ziemassvētku laikā, jo visi kļuva daudz draudzīgāki. Palīdzēja arī tas, ka viņa sāka pasniegt Jauniešu mājā dažādas izglītojošas un radošas nodarbības.
"Es esmu ļoti bēdīga, ka man jābrauc prom. Žēl, ka šeit iepazītos cilvēkus nevaru paņemt sev līdzi. Jo sākumā likās, ka latvieši ir ļoti vēsi cilvēki, un tā arī ir, bet es domāju, ka tā ir kultūras lieta. Tas ir normāli, jo, izpētot vēsturi un to, ko piedzīvojusi valsts, tas ir labi saprotams," teica Karlota.
Vispopulārākās bija viņas pasniegtās spāņu valodas nodarbības. To apmeklēja ne tikai jaunieši, bet arī bērni un sievietes.
Atvadu pasākumā tika kopā gatavota svētku kūka. Viena no lietām, kā Karlotai pietrūkšot, esot biezpiena sieriņš “Kārums”, tāpēc viņa noteikti vēl kādreiz atgriezīsies Latvijā. Jaunietes tālākie plāni ir doties atpakaļ uz dzimteni, atpūsties un no jauna mesties aizraujošos piedzīvojumos.
