Labrīt

Basketbols: Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

Labrīt

Alsungas pils restaurācija

Brīvības iela Saldū - klusa un nemanāma

Brīvības iela Saldū. Iedzīvotāji mīl pilsētu, bet dusmojas par slēgto skolu, slimnīcu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Brīvības iela Saldū - klusa un nemanāma, atrodas pilsētas centra nedaudz nomalē. Vienā galā autoosta, otrā Ebreju kapi. Latvijas Radio satiktie iedzīvotāji stāsta, ka tie, kas vēl nav aizbraukuši uz ārzemēm, cenšas smaidīt un pelnīt dzimtenē.

Lai sastaptu kādu garāmgājēju Brīvības ielā Saldū, jābūt pacietīgam. Bet visi satiktie cilvēki ir ļoti laipni, un katram ir prieks parunāt par savu pilsētu. Daudzi vietējie iedzīvotāji atzinās, ka nemaz nepievērš uzmanību ielas nosaukumiem.

"Es nemaz nezinu, kur ir Brīvības iela… Šeit? Parasta iela. Kā tā saucās agrāk? Nezinu," saka divu bērnu māte Ilona.

Alfreds un viņa meita Anna, kuri jokojot nosauc sevi par kolhozniekiem, satikti pie lielveikala "Maxima". Arī viņi tikai no Latvijas Radio uzzināja, ka viņu iemīļotais veikals atrodas tieši Brīvības ielā.

"Man šķiet, ka Brīvības iela tā arī saucās visu laiku. Citas ielas bija ar nosaukumiem Ļeņina un Rīgas. Agrāk strādāju kolhozā "Druva" par automehāniķi. Tagad esmu bagātākais pensionārs, kurš pelna vislielāko pensiju - 200 eiro," smejas Alfreds.

Anna, viņa meita, strādā citā saimniecībā - Blīdavā, stādu audzētavā.

Universālveikals "Maxima" tagad tiešam ir visapmeklētākais Saldus Brīvības ielas objekts, atzīst pensionāre Līga. Šeit var satikt paziņas, notiek kāda kustība. Citur tukšums, saka bijusi grāmatvede Līga. Bet viņai sāp sirds par to, kas noticis Saldū pēdējos gados.

"Sliktākais ir tas, ka skolu nolikvidēja. Uz kalna bija Brīvības ielā. Tagad bērniem tālu jāiet - uz katoļu baznīcas pusi.

Padomju laikā darbiņš bija, atvaļinājums bija, izbraukāju visu pasauli. Polijā biju. Tagad, pensijā, vairs nevaru atļauties," stāsta Līga.

Saldus pastāvīgie iedzīvotāji pilsētu mīl. Raima strādā bankā, un viņai patīk pastaigāties ar suni pa Brīvības ielu.

"Uz ielām ir pensionāri un bērni. Finanšu sektorā arī neiet tik labi - varētu iet labāk. Bet ir prieks par Latvijas simtgadi, par Dziesmas svētkiem…" saka Raima.

Liene arī izvēlas Brīvības ielu pastaigai ar savu taksi. Sieviete nepiekrīt tam, kas Saldū nekas nenotiek: "Bija jauks pasākums "Garšu festivāls" - visi Saldus pārstāvētie ēdināšanas uzņēmumi aicināja visus pagaršot ēdienus par velti, un noslēgumā bija balle."

Nākamā sastaptā Brīvības ielā dzīvojošā sociālā darbiniece Linda pārdzīvo, ka tagad Saldū nav, kur atpūsties:

"Gribas, bet braucam uz Liepāju. Vislielākais objekts tagad uz Brīvības ielas ir veikals "Maxima", agrāk bija Kultūras nams, tagad tas ir slēgts."

Brīvības ielā atrodas arī Saldus medicīnas centrs. Ārsta palīgs Sandis Miļavskis stāsta, ka centrā trūkst ārstu, neviens nebrauc strādāt, jo slimnīcas vairs nav.

"Ap 30 pacientu pa dienu pieņēmām. Brīvdienās pat vairāk. Tikai traumu punkts palika, tāpēc ārsti strādāt nebrauks. Patrioti palika. Brīvība? Jā, ir. Brīvi var aizbraukt," joko ārsta palīgs.

Ruta īrē telpas lielveikalā Brīvības ielā savam biznesam. Viņa ir floriste, pārdod ziedus un pašas taisītos pušķus. Ruta novērojusi, ka kāzas Saldū tagad svin ne biežāk kā reizi nedēļā. Aktīvi pasūta štrausus - bēres gan notiek bieži, skumst Ruta.

"Kāzas šonedēļ nebija Saldū nevienas, bet mirst cilvēki ļoti bieži. Pasūtījumi pārsvarā uz bērēm," viņa stāsta.

Vilnis vāc no zemes ābolus skolas dārzā. "Jā, meklēju ābolus. Vai jūtos brīvi Brīvības ielā? Ne gluži. Būtu labāk strādāt ārzemēs. Biju strādāt Anglijā, Birmingemā. Bet tagad smagi saslimu un atbraucu atpakaļ," stāsta vīrietis. Viņš necerot izārstēties, operācijas nepalīdz, bet turpina smaidīt.

Ralfam ir 17 gadu. Skolnieks, jaunsargs un patriots. Tā pats stādās priekšā. Viņš saka, ka piestrādā celtniecībā pa vasaru, pagaidām braukt projām no brīvās Latvijas negrasās. Uz Saldu bieži vien brauc ciemos no Brocēniem, bet Brīvības ielu no citām neatšķir.

"Saldus tagad izskatās tiešam daudz labāk, skaistāk nekā agrāk. Viss ir sakopts. Esmu jau piekto gadu Zemessardzē, esmu patriots. Mēs cīnījāmies par šo brīvību un dabūjām to. Bet Latvijā nopelnīt ir ļoti grūti. Es to zinu no savas pieredzes. Braukt pelnīt uz ārzemēm pagaidām netaisos. Bet kas to lai zina, kā dzīvē  pagadās," saka Ralfs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti