Panorāma

Bērniem liela interese par NBS bruņu tehniku

Panorāma

Panorāma

Rīgas aizstāvja Vasarieša cīņas spars turpinās piecās paaudzēs

Brīvības cīņu Rīgas aizstāvja Vasarieša cīņasspars turpinās piecās paaudzēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Viņš pieņēma lēmumu nepakļauties pavēlei atkāpties un kopā ar Studentu bataljona vīriem noturēja Rīgu – tas bija Fridrihs Zommers-Vasarietis. Tieši viņa vadībā Brīvības cīņu dalībnieki neļāva vācu karaspēkam šķērsot Daugavu un, iespējams, tas izšķīra Latvijas likteni.  Zommera-Vasarieša cīņasspars turpinās viņa bērnos, mazbērnos un mazmazbērnos. Vasariešu dzimta ir liela, tur godā varoņdarbus un nu jau mazmazmazbērniem stāsta, kā tika noturēta Rīga.

Fridriha mazdēls Ojārs Siliņš saka: "Fridrihs Zommers, man labāk patīk Vasarietis, nu viņš mans vectēvs, kurš tagad ir tik ļoti atzīts. Agrāk bija vienkārši opītis."

Fridriham Zommeram-Vasarietim bija dēls un meita. Dēls, liliju selekcionārs Jānis Vasarietis jau ir simtgadnieks. Šajā Lāčplēša dienā Latvijas Televīzija satiek Zommera-Vasarieša meitas Dailas pēcnācējus. Fridrihu labi atceras abi mazdēli – Ojārs un Aivars. Taču to, ka vectēvs karojis par neatkarīgu Latviju, padomju gados puikas gan nezināja. 

"Nesapratu, ko viņš dara pie radio. Tā bija ''Amerikas balss'' no Vašingtonas. Tas bija Solžeņicins. [Vectēvs] izgājis visu grūto ceļu, bet mēs nezinājām nekā. Atnākam mājās un skaitām vectētiņam šito: pašā Rīgas vidū piemineklis stalts, granīts koši sarkans, Ļeņins bronzā kalts," stāsta Ojārs.

Savukārt Aivars piebilst: "Mans vectēvs bija kā īsts karavīrs, kā virsnieks! Ar stingru stāju. Neskatoties uz milzīgajām grūtībām, kas viņam bija jāpārcieš."

Lāčplēša dienu ģimene tomēr svinēja arī padomju gados. 

"Manam brālim vārda diena, Ojāri, mēs izmantojām iespēju pasvinēt. Bet bija bailes no nodevības," stāsta Aivars.

Bijušais Rīgas aizstāvis, vēlāk diplomāts, mūža nogali vadīja ļoti pieticīgi. Nesaņēma arī pensiju. Fridriha mazmazdēls Jānis Siliņš saka: "Viņš jau nedrīkstēja padomju laikā, baidījās iziet no mājas. Līdz ar to ģimene viņu uzturēja."

Par Vasarieša īsto lomu neatkarības cīņās ģimene vairāk uzzināja, kad Latvija atkal kļuva brīva. 

Varoņa mazmazmazmeita Līna Siliņa stāsta: "Viņš pieņēma lēmumu, jāiet un jācīnās, nevis jāatkāpjas. Ļoti palīdzēja Latvijai."

Savukārt Fridriha mazmazdēls Uldis Siliņš dalās citās atmiņās: "Kad uzzini to īsto vēsturi, ka mani senči bija lielā sasaistē... Pateicoties Fridriham, Latvija noturēja. Kā būtu, ja atkāptos no Rīgas pozīcijām? Es ceru, ka kaut kas jau ir palicis no tā. Katrs pats savas laimes kalējs. Bet saikne jau ir zemapziņā. Dod stimulu nerimties."

Dzimta saka, – jūt Vasarieša karavīra spītu. Jūt arī tagad, pēc vairākām paaudzēm. 

Fridriha mazmazdēls Elvis Siliņš norāda: "Nepakļaušanās pavēlēm, vairāk tā apņemšanās un vēlme darīt. Vēsture jau visu laiku pierāda, ka dažu cilvēku izvēles ietekmē visu. Un vēlme darīt! Nevis novelt uz citiem. Nevis mistiska valsts, bet indivīds."

Tā turpinās Zommera-Vasarieša dzimta paaudžu paaudzēs – bērnos, mazbērnos, mazmazbērnos un mazmazmazbērnos un, protams, katrā svecītes liesmiņā, ko Lāčplēša dienas vakarā, spītējot vējam, aizdedz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti