Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ar ZZS saistīti uzņēmēji pārņem reģionu slimnīcas un piedalās veselības budžeta sadalē

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

«Latvijas piena» un «Trikātas» nedienas iedragā lopkopju ticību kooperācijai piena nozarē

Pagājuši 25 gadi kopš nepilsoņa statusa ieviešanas Latvijā

Brīvais laiks pensijā Jevgēņijam un Svetlanai liek sarosīties un pēc 25 gadiem iegūt pilsonību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pensionāri Jevgēņijs un Svetlana, kuru abi dēli ir ieguvuši pilsonību, tikai šogad nolēma atteikties no nepilsoņa statusa un naturalizēties. Latvijas Radio raidījumā "Īstenības izteiksme" viņi stāsta - naturalizēties nolēma, jo tagad ir daudz brīva laika. Turklāt justies kā pilnvērtīgam pilsonim ir ļoti patīkami.

Naturalizējās tikai pensijas vecumā

"Tagad mums ir daudz brīva laika, un izdomājām, ka mums arī vajag [pilsonību]. Mūsu dēli jau ir pilsoņi, viņiem sievas arī, un mēs tikai nebijām," stāsta pensionāri Jevgēņijs un Svetlana. Viņi tikko kļuvuši par Latvijas pilsoņiem, kaut gan šeit dzīvo gandrīz visu mūžu. Svetlana pilsonību ieguva 26.septembrī, bet Jevgēņijs mazliet agrāk – 22.jūnijā. Vīram bija vieglāk, jo pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas pilsonības iegūšanai nav jākārto latviešu valodas eksāmena rakstiskā daļa.

Svetlanai gan atlaižu nebija, un ar pirmo reizi visus pārbaudījumus nokārtot neizdevās. Iegāzusi gan runāšana, nevis rakstīšana. Taču ar otro reizi arī viņa kā pēdējā savā ģimenē ieguva Latvijas pilsonību. Abi latviešu valodu šogad sāka mācīties praktiski no nulles, divus mēnešus apmeklējot sagatavošanās kursus. Latviski visu saprotot labi, taču runāt grūti.

Sarunā ar Latvijas Radio viņi vienojas – ja vārdu krājums aptrūkstas, varam pārslēgties arī uz krievu valodu. Pensionāru pāris stāsta, ka ikdienā trūkstot cilvēku, ar ko runāt latviski, jo paši latvieši izvēlas sarunāties krievu valodā.

Svetlana un Jevgēņijs stāsta: "Mēs gribam runāt latviski, bet viņi runā krieviski. Man liekas, ka viņiem nepatīk, ka mēs nepareizi runājam.

Veikalā es prasu latviski, bet man atbild krieviski. Man ir tāda sajūta, ka es nepareizi prasu, tāpēc viņiem nepatīk.''

Justies kā pilnvērtīgam pilsonim

Svetlana ir dzimusi Lietuvā un uz Latviju pārvācās pēc vidusskolas beigšanas. Savukārt Jevgēņijs ir dzimis Krievijā un tur nodzīvoja līdz septiņu gadu vecumam, kad tēvs pārcēlās strādāt uz Latviju. Ģimenē izaudzināti divi dēli. Abiem ir pilsonība un labas latviešu valodas zināšanas. Tas arī bijis viens no iemesliem pilsonības iegūšanai.

"Kad jaunākais dēls aizpildīja anketu darbā, viņam pajautāja, kāpēc vecāki ir nepilsoņi. Tad es vīram teicu, ka mums vajag aiziet un nokārtot. Mēs dzīvojām, dzīvojām, jau pensionāri. Varēja arī tā dzīvot. Bet kaut kā gribējās, lai bērniem nebūtu par mums kauns.

Tas nav praktisku iemeslu dēļ. Jebkurā gadījumā tas ir ļoti patīkami - justies kā pilnvērtīgam pilsonim," atzīst Svetlana.

Žēl, ka pilsonību neieguvām uzreiz

Jevgēņijs stāsta, ka piedalījies 1991.gada tautas aptaujā par Latvijas neatkarību, un balsojis „par”. Tā bija pēdējā reize, kad Jevgēņijs varēja izmantot balsstiesības. Pusgadu vēlāk Augstākā padome lēma, ka pilsonība Padomju Latvijā iebraukušajiem imigrantiem nepienāksies.

"Tas jau uzreiz kaut kā bija nepatīkami. Pēc tam tas aizmirsās, jo mēs nekur nebijām nospiesti, ne tiesībās, ne kur citur. Vienīgais - mēs balsot nevarējām.

Godīgi sakot, ļoti žēl, ka mēs uzreiz neaizgājām un neieguvām pilsonību. To taču varēja izdarīt. Tad bija kaut kāds aizvainojums.

Domājām: „Nē, neiesim!” Bet vajadzēja iet uzreiz un viss. Visu var saprast. Protams, daudz aizvainojuma ir arī latviešiem. Bet mēs taču tajā neesam vainīgi. Arī manu vectētiņu padomju laikā aizveda, un mēs vairs viņu nesatikām. Vecmāmiņa viena audzināja bērnus. Es brīnišķīgi saprotu latviešus. Ļoti daudzus izveda uz Sibīriju, un aizvainojums, protams, ir,” saka Svetlana.

Jevgēņijs piebilst: „Bet šo aizvainojumu nevajag pārcelt uz mums. To vajag atcerēties, bet ar to neuzbūvēsi nākotni."

Kādēļ Latvijā aizvien ir daudz nepilsoņu, cik veiksmīga bijusi krievvalodīgo integrācija un kur virzīties tālāk - to Latvijas Radio skaidroja raidījumā "Īstenības izteiksme".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti