Pirms sešiem gadiem brāļi izveidoja gaļas sadales un pārstrādes cehu, kas ir moduļa veida būve un ko var paplašināt pēc vajadzības. Savukārt pandēmijas laikā viņi radīja interneta veikalu, kur tirgo arī citu ražotāju produktus. Viņi audzē arī graudus un bioloģiski apsaimnieko 1300 hektārus zemes, no tiem 400 pieder pašiem, pārējie tiek nomāti.
“Kad bijām jaunāki un nebijām apkrāvušies ar šīm govīm un visiem hektāriem, tad mēs arī mēdzām ballēties, un draugi mūs sauca nevis par brāļiem Vīgantiem, bet par brāļiem negantiem,” Gunārs stāstīja par to, kā radies zīmola nosaukums “Neganti gardi”.
Abi brāļi dzimuši un uzauguši Ērgļos. “Esam riktīgi iezemieši. Tā man patīk sevi dēvēt, jo mūsu vecmammas māja ir tepat no saimniecības puskilometra attālumā. Ir bilde, kur vecmamma guļ uz šīs mājas pamatiem šūpulītī. Tā ka mēs te esam paaudzēm iekšā šajā zemē,” Gunārs atklāja.
Arī brāļu vectēvs dzīvojis netālu esošajā Vējavas pagastā un nodarbojies ar lopkopību.
“Darba tikums arī mums laikam no vectēva, jo visu bērnību, ko atceros, atceros vectēvu, kā viņš strādāja šajā zemē, strādāja šajā fermā. Vectēvs pēc kolhoza sabrukuma mēģināja attīstīt mazu piensaimniecību,” stāstīja Gunārs.
Vectēvam gan nebija palīgu, tāpēc viņš nevarēja strauji paplašināties. Arī brāļi vēl bijuši par mazu, lai palīdzētu ko vairāk par runkuļu ravēšanu, ko abi labi atceras.
“Karstā vasaras dienā ar kaplīti pret kalnu, bet pēc tam lielākā balva bija, ka varēja nopeldēties dīķī. Visādus darbus jau esam darījuši no mazotnes, un ir iemācīts, ka darbs jāizdara līdz galam; kaut esam protestējuši un pretojušies, vienmēr esam izdarījuši,” norādīja Artūrs.
Brāļi no vectēva mantoja apmēram 30 hektārus zemes. Viena no pirmajām idejām esot bijusi audzēt gliemežus, izmēģināta roka arī cidoniju audzēšanā, taču ar laiku saimnieki nolēma audzēt liellopus.
“Sekoja tīri subjektīvs lēmums, ka audzēsim baltas govis, jo mūsu ainavā tās izskatīsies skaisti.
Ja būtu jāskatās ar šodienas acīm, tad vietā, kurā strādājam, mēs noteikti izvēlētos citu šķirni, jo Šarolē šķirne ir ļoti prasīga pret ražīgām ganībām,” vērtēja Gunārs.
Abiem brāļiem ļoti svarīga ir gaļas produktu kvalitāte. “Visa ražošanas ķēde no ganībām līdz klienta galdam ir bioloģiski sertificēta,” uzsvēra Gunārs un atklāja, ka domā arī par to, kā strādāt bez atlikumiem.
Šogad saimniecībā plānots uzsākt ražot termiski apstrādātus produktus, desas, konservus, buljonu, pelmeņus, cīsiņus. Saimnieku mērķis ir attīstīties un izmantot arvien jaunas tehnoloģijas, atklāja Artūrs, uzstādīt arī saules paneļus.
“Šobrīd pēc 10 gadiem tikai sākam sajust, ka esam attīstījuši savu ganāmpulku, mums pietiek hektāru, un šobrīd varam domāt par kvalitāti. Varam sakārtot saimniecības pievedceļus, savas dzīvesvietas, varam veikt ieguldījumus, kādus agrāk nevarējām atļauties,” pieredzē dalījās Gunārs.
