Ideja par zivju audzētavu radusies jau 2013. gadā, taču ražošana sākusies tikai 2019. gadā. “Gatavošanās darbs bija ļoti ilgs, jo jāatceras, ka zināšanu nebija, bija jābrauc, jāmācās. Norvēģija, Dānija, Somija, vizītes uz citām audzētavām, tas bija ilgs laiks. Vēl diezgan ilgs laiks aizgāja ar investoru piesaistīšanu, projektu iesniegšanu, sagatavošanu, būvniecību,” stāstīja Lauris.
Viņš atklāja, ka sākotnēji brāļi zivis plānojuši eksportēt uz Somiju, bet Covid-19 pandēmija ieviesa izmaiņas, tāpēc tagad arī Latvijas tirgū var nopirkt arktiskās palijas ar zīmolu "Zivs uz ledus".
“Mums bija vienošanās ar diviem somu vairumtirdzniecības uzņēmumiem, ka viņi pirks visu mūsu produkciju. Tad iestājās Covid-19, un sanāca tā, ka visa klientūra [šiem uzņēmumiem] ir bāri, restorāni, kas Covid-19 laikā ir ciet un saka – mums nevajag,” stāstīja Lauris.
“Tad mūsu sešu, septiņu gadu darbs ir apstājies, mēs nezinājām ko darīt. Vienīgā versija bija – fokusējamies uz Latvijas tirgu. Četru diennakšu laikā tika izveidots zīmols “Zivs uz ledus”, un no šodienas skatu punkta teiktu, ka ļoti veiksmīgs gājiens. 70% no mūsu realizācijas šobrīd ir Latvijā.”
Laura izglītība ir finansists, ekonomists, viņš ir atbildīgs par uzņēmuma vadību, par pārdošanu, savukārt brālis Helmuts ir atbildīgs par to, kas notiek audzētavā, lai būtu, ko pārdot.
Pēc darba pieredzes biznesā un pārdošanā Lauris secināja: “Balstoties uz šīs pieredzes, man bija skaidrs, ka, ja mēs paši kaut ko taisām, tam jābūt eksportspējīgam, ražojošam uzņēmumam. Tad sākām skatīties, ko vispār Latvijā dara cilvēki zivsaimniecībā.”
“Diezgan ātri sapratām, ka dīķsaimniecības nebūs tas virziens, kas mums ir interesants, un nākamais solis ir šīs recirkulācijas tipa audzētavas, kas nozīmē, ka zivis tiek audzētas zem jumta, pilnībā kontrolētā vidē, ūdens tiek ņemts no pazemes,” skaidroja Lauris.
Viņš uzsvēra: “Šis ir zaļākais veids, kā vispār šobrīd pasaulē izaudzēt zivis, jo ūdens tiek ņemts no pazemes. Mums ir divi dziļurbumi 100 metru dziļumā, attiecīgi ūdenī nav ne mikroplastmasas, ne smago metālu, kas ir atvērtajos ūdeņos.''
“Vienīgais mūsu piesārņojums ir CO2, kas tik un tā ir sešas reizes zemāki nekā liellopam,” Lauris piebilda.
“Bija sajūta, ka šis ir ļoti pareizs virziens, un arī no šodienas skata punkta varu teikt, ka tiešām nebija viegls ceļš, nav arī viegls ceļš, bet es teiktu, ka pareizs. Es uz darbu braucu ar prieku.”
Arī Helmuts brālim piekrita: “Ir, protams, bijuši vājuma brīži, un tas ir normāli, bet lielos vilcienos neesam šaubījušies un esam ļoti pārliecināti, ka esam izvēlējušies pareizo ceļu un šķiet, ka visu darām pareizi.”
“Ir, protams, asākas vārdu pārmaiņas vai domu nesakritības. Ņemot vērā to, ka esam brāļi, varam atļauties vairāk nedaudz viens pret otru, bet kopumā spējam sadarboties tīri labi,” viņš atzina.
