Elvija darbnīcā sakrautās malkas pagales gaida savu pārtapšanu, būtībā parastas malkas pagales, kurās viņš ierauga kādu interesantu, formu, koka rakstu.
“Interesantākās tās, protams, kurās ir kādi liekumi, izlūzumi, vai dabiski sašķēlušās, un zari, tas viss padara vēl skaistāku, un tad arī ornaments izveidojas interesantāks, jo koks palīdz rakstu radīt,” stāsta Elvijs.
Pagales tiek izdobtas, lai būtu, kur ievietot lampiņu, un tad, pielāgojot pagales formai, top dažādi ornamenti, kas, iededzot pagales viducī esošo lampu, izgaismojas – tie ir vai nu latviskie raksti, vai medus šūnas, lapas, vai arī vārpas.
Elvijs atzīst, ka katra pagale jau pati pasaka, kāds zīmējums labāk iederētos.
“Dažādi eksperimentējot, mēģinot, skicējot, es atrodu tās idejas. Es esmu izvēlējies alksni šobrīd, kas ir diezgan viegli apstrādājams, bet arī pietiekami stingrs, elastīgs, izturīgs, un viņam smuka krāsa, alksni nozāģējot, viņš oksidējas, viņš kļūst koši oranžs, tāpēc arī nokrāsa ir silta un patīkama,” stāsta Elvijs.
Pagaļu lampu darināšanai Elvijs pievērsās pirms gada, un ierosme bija malkas talka pie drauga.
“Malkas kaudzē atradu vienu skaistu pagali, kuru vienkārši bija žēl tā izmest ārā, un tad es atvedu viņu mājās un vienkārši atstāju stūrī uz plaukta, un tikai kādu gadu vēlāk dzima ideja izgaismot to pagali, draugi tieši iedvesmoja to darīt vairāk,” stāsta Elvijs.
Un tā pamazām tapa pirmās pagaļu lampas draugiem, paziņām. Tā kā atsauksmes pozitīvas, tad pagaļu pārtapšana turpinājās, tagad jau no tām ir tapušas aptuveni 100 lampu, no kurām jau daļa aizceļojusi arī ārpus Latvijas.
Elvijs saka, ka viņu šajā darbā visvairāk saista pats tapšanas process.
“Cenšos nedomāt par iznākumu vai peļņu vispār, tad arī nesanāk nekas; tieši process, tieši tuvojoties nobeigumam, tad ir gandarījums, un, ja cilvēkam, kam es taisu, viņam patīk, tad tas ir papildu gandarījums. Jā, principā tās ir mazas skulptūras, un viss ir pašmācības ceļā, aizvien ir gribējies darīt kaut ko tādu, tikai es nebiju noticējis, ka es varu to darīt un arī nopelnīt,” atzīst Elvijs.
Tagad viņam “iztikšanai pietiek”. “Kamēr cilvēki gribēs, es turpināšu taisīt, un ir idejas arī citas un virzieni, kādos šīs pašas attīstīt,” piebilst Elvijs.
Taujāts, vai nav bail, ka šo viņa atrasto darbošanās nišu varētu pārņemt arī citi, Elvijs atzīst, ka konkurence gan viņu nebaida.
“Jo, lai kāds to atkārtotu, viņam būtu jāiziet tas pats, kas man, neteiksim mokoši, bet ļoti pacietība ir vajadzīga, koncentrēšanās, tāpēc ne katrs, es domāju, mēģinās tā vienkārši atkārtot, un, ja tomēr, tad tas drīzāk izskatīsies pēc pakaļdarinājuma, arī es esmu savā veidā pakaļdarinātājs, jo es no dabas noskatos visas formas; ir bijusi šī iekšējā vēlēšanās strādāt ar koku, un no turienes viss ir radies,” saka Elvijs.
Vēl viena Elvija aizraušanās, kas gan bija pirms pagaļu lampām, ir mūzikas instrumentu zvangu gatavošana, tās tapušas no visparastākajiem gāzes baloniem.
Bet, runājot par nākotnes iecerēm, ir doma vēl paplašināt un dažādot lampu gatavošanu, veidojot arī lielākas formas darbus.
