„Cilvēki patiesībā paši ir slinki. To pašu maizīti mājās taču varētu, nu katrs viņu var cept, tas ir pāris stundu jautājums un maizīte gatava. Nē, viņi atnāk uz tirgu un nopērk to maizīti. Un tā daudzas lietas. Viņi saka – cep kotleti, dod mums gatavu kotleti, bet kur ir problēma pašam to cept. Bet ja vajag, labi, es to daru, jo man tas patīk,” z/s „Arumi” saimniece Ineta Bole.
Nu jau plānā nākamais solis – sertificēt arī saražoto produkciju kā bioloģisku. Tam gan pagaidām ir būtisks kavēklis, tuvumā nav nevienas bioloģiskās lopkautuves, tāpēc saimnieki cer, ka iegūs atļaujas savas kautuves izveidei. Savulaik gan prasības bijušas teju neizpildāmas.
„Mums pateica – astoņas telpas. Tas ir kaut kas nesaprotams prātam (..) Jā, tagad it kā ir mazākas, it kā priekš vetārsta vajag tikai vienu skapīti, nevis veselu telpu,” saka saimnieks Laimonis Bole.
Saimniekam ir arī ilgu gadu pieredze gaļas kūpināšanā, nu viņš ir pārliecināts, ka žāvētavā uzstādot filtru spēs regulēt arī benzopirēna daudzumu gaļā, tiesa, cits jautājums, vai pircējs šādu gaļu atzīs. „Es aizbraucu ar gaišu žāvētu gaļu, garša viņai ir tāda pati kā žāvētai gaļai, tikai viņa ir gaiša, jo tas „pirēns” tur nav. Man pateica tā, tu nākošsestdien atved gaļu ar „pirēnu”, es tādu nepirkšu. Un man kam jāizdabā ir? Likumam vai kundem, tirdziniekam jau būtu jāizdabā kundem, ko tas likums dos, ja man neviens nepirks,” norāda Laimonis.
Zemkopības ministrijā informē, ka Eiropas komisija šobrīd apkopo iesniegtos datus un 23. jūnijā notiks dalībvalstu sanāksme par šo jautājumu, savukārt 1. jūlijā plānots balsojums, kurā tad arī uzzināsim, vai un kas Latvijas kūpinājumu ražotājiem būtu jāmaina.
