Biju patērētāju sabiedrības sastāvdaļa. Kādreizēja snovbordista Ģirta Laubes jaunā dzīve lauku klusumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kurš gan to būtu domājis, ka trakulīgais snovbordists Ģirts Laube pēc 12 gadu spožās sporta karjeras liks sniega dēli pie malas, izmācīsies par  filozofu un aizies dzīvot dziļā lauku klusumā, lai savām rokām taisītu kokles, kas, viņaprāt, nav nekādi koka gabali, bet cilvēka dvēseles atveids un simbols.

“Domāt par lietām un procesiem vajag,” Ģirtā allaž klātesošs ir skolotā filozofa urdošais gars, “bet pienāk brīdis, kad saproti – viss, man tas viss ir apnicis – apnicis filozofēt, gribas būt reālā kontaktā ar lietām, mesties iekšā pilnīgā praksē un konkrētībā. Skaidrs – jābeidz domāt un jāiet tālāk – jāsāk lietas darīt. Un tad jau seko nākošais solis – tu izvēlies vienkārši būt. Tas ir tik vienkārši: domāt–darīt–būt!”
                           
Vēl viņam šķiet, ka ir ļoti svarīgi dzīvot saskaņā ar sevi, kas nemaz neesot tik grūti, ja vien sevi esi atradis kā pasaules dvēseli. Un vēl – kokļu meistars savā pārliecībā nav viens, jo mežā netālu no Madonas domubiedri ir apvienojušies  un dienas aizvada "Pērles kopienā".

“Es pietiekami ilgi esmu spēlējis šo spēli – bijis patērētāju sabiedrības sastāvdaļa. Viss, man pietiek,” saka Ģirts.

Jāatzīst, viņa viedoklis šķiet ilgās pārdomās izkristalizējies un tamdēļ – ļoti pārliecinošs. Viņi kopā ar sievu Rasu un nu jau diviem mazuļiem  izvēlas dzīvot ļoti atšķirīgi no vairuma laikabiedru – atsakoties no ārišķīgām sadzīves ērtībām un pierastiem sociāliem labumiem, bet ar ciešu pārliecību, ka pretī iegūtais ir absolūti neatsverams – viņi ir viņi paši. Tik vienkārši.

Ģirta pārdomas:

  • Domāt par lietām un procesiem vajag, bet pienāk brīdis, kad saproti – viss, tev jābeidz domāt un jāiet tālāk – jāsāk lietas darīt. Un tad jau seko nākošais solis – tu izvēlies vienkārši būt. Tas ir tik vienkārši: domāt–darīt–būt! Un izbaudīt, ka tu esi.
  • Labākā skola ir darīšana. Viens gads laukos ir iemācījis vairāk nekā viss mūžs un visa garā skološanās Rīgā. Zemes apstrādāšana, augsnes iekopšana, zemes  mitrums vai sausums, koks kā materiāls, veco augļu koku izkopšana, jaunu stādīšana, kaitēkļi un vēl, un vēl, un vēl... Šeit man atklājās pilnīgi cita pasaule – tas tāds reāls piedāvājums sevis iepazīšanai caur dabu.
  • Bērniem ir jāaug kā vecos laikos – saimē kopā ar vecāku un vecvecāku paaudzēm, nezaudējot rotaļīgumu un spēles prieku, vienlaikus smeļoties viedumu no vecajiem.
  • Bērniem svarīgākais iemācīt patiesības atpazīšanu – atšķirt patiesību no meliem. Diemžēl pašreizējā izglītības sistēma ir saskaldīta, dezorientēta un bērni tajā arvien vairāk zaudē savu ģenialitāti, unikalitāti un patību. Izeja ir bērnu mājmācība, taču jāapzinās, ka ģimenei tas ir nopietns izaicinājums.
  • Nebaidies atteikties no ierastās dzīves un atjaunot/radīt jaunu vietu ar jaunām vērtībām.
  • Uzbūvēt sev kokli var katrs! Kokles būvēšana ir kā sevis uzbūvēšana. Mēs atnākam uz šo dzīvi, un mums ir jēlmateriāls, un tikai no tevis paša ir atkarīgs, vai tu uztaisīsi savu dzīvi par meistardarbu jeb skanīgu  instrumentu vai tā būs malka un dzīve būs nodzīvota nevērtīgi. Padomā par to!
  • Dzīve ir skaists ceļš, kurā sekot tā brīža piedāvājumiem un būt pateicīgam par iespēju visu šo daudzveidību piedzīvot.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti