To darīja, lai vajadzības gadījumā atvairītu uzbrukumu televīzijas tornim.
"Tornī bija policisti, un mēs apzinājāmies: ja būs apšaude, mēs būsim pa vidu. Mēs ar Jāni Pabērzu trāpījāmies dežurēt tieši tajā vakarā, kad citviet notika apšaudes. Tālu no mums tas nebija, bet dzirdēt šaušanu nevarēja," atklāja Jānis Ģipters.
Barikāžu dalībnieki visu laiku klausījās radio, lai uzzinātu jaunākās ziņas par notikumu gaitu. Valdījusi kopības atmosfērā.
"Barikāžu laikā visi cilvēki bija ļoti draudzīgi un sirsnīgi. Baroja uz vietas. Mums jau arī pašiem savs bija līdzi. Speķītis un vēl šis tas," atzina Jānis Ģipters.
Viņš atklāja, ka uztraukums esot bijis, bet apzinājušies, uz kurieni dodas. Pašu un bērnu nākotnes labā.
Tagad Jānim Ģipteram ir 64 gadi. Nu jau 40 gadi nostrādāti Vabolē. Sākumā kolhozā, pēc tam vietējā pagastā par autobusa šoferi. Palicis pusgads līdz pensijai.
Barikāžu stāsti
Latvijas Radio Ziņu dienests šo gadu ir sācis ar īpašu projektu – „Latvijas valstij nozīmīgi datumi – cilvēku stāstos”.
Latvijas Radio visu šo gadu atcerēsies tos cilvēkus, kas piedalījās valstij nozīmīgos notikumos un kuru dzīves cieši savijušās kopā ar mūsu valsts, Latvijas likteni. Šo projektu Latvijas Radio sāk ar jaunāko laiku vēsturi un nozīmīgu notikumu – janvāra barikādēm, kas lika ļoti daudziem pulcēties Rīgā un sargāt trauslo brīvības elpu.
"Darbs patīk. Daudz piedalos pašdarbībā – amatierteātrī un spēlēju garmošku etnogrāfiskajā ansamblī. Tagad gatavojam materiālu ceturtajam diskam," stāstīja Jānis Ģipters.
Jāņa ģimenē ir sieva un dēls. Sieva strādā veikalā, bet dēls policijā.
"Dažkārt, kad satiekamies ar tiem, kas bija barikādēs, ierunājamies par politiku. Ir jau labi, bet varēja varbūt arī labāk būt mūsu valstī.
Tagad tie politiķi pat savā starpā nevar sadalīt amatus, strīdas, pārvēlē viens otru. Varētu būt lielāka kārtība," uzskata Jānis Ģipters.
Viņš atceras, ka, atgriežoties no barikādēm, vietējā Skrindu dzimtas muzejā barikāžu dalībniekus sveica. Bet vēlāk novada Kultūras namā deva medaļas un piemiņas zīmes
"Savu piemiņas zīmi es tagad nēsāju pie tautas tērpa, kopā ar citām zīmēm, piemēram, no Dziesmu un deju svētkiem, kuros esmu piedalījies."
