Atgriešanās atpakaļ sabiedrībā Antrai Elsei nozīmē ļoti daudz, taču tas prasīja daudzus, pārdzīvojumu pilnus gadus. Visgrūtākais bija pēc negadījuma spēkus atgūt ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski.
“Kā jau saka - jaunības dullums, vajadzēja braukt un viss. Tas bija ātrums. Es visiem tagad saku, izvēlieties ātrumu, jo ar to nekur tālu tiešām nevar tikt,” stāsta Strenču bibliotēkas bibliotekāre Antra Else.
Liktenīgajā braucienā pirms 23 gadiem Antra pati pie stūres nebija, tāpēc viņas spēkos nebija notikumu izmainīt. Taču ar savu apņēmību un līdzcilvēku atbalstu, viņa spēja izmainīt savu turpmāko dzīvi.
“Kad man māsiņa toreiz skaitīja, ka es būšu dzīvā lelle, tad tiešām likās, priekš kam vispār vajadzētu dzīvot. Bet es sapratu viņas nodomus. Ja man nekustējās rokas vispār, tad aiz dusmām biju gatava viņai mest to bumbiņu, ko viņa man spieda rokās, lai es darbotos,” atceras Antra.
Viņa pieņēma izaicinājumu sākt strādāt bibliotēkā laikā, kad nespēja pat pildspalvu noturēt rokās. Taču pēc 15 mājās pavadītiem gadiem, bija jāsper nākamais solis un darba piedāvājums bija kārtējais stimuls turpināt atveseļošanos.
“Lai tā kartiņa neslīdētu, mans otrs instruments ir datora pele, kuru uzlieku virsū. Tad ar otru roku piespiežot to, kurā pildspalva, varu rakstīt. Te es esmu sapratusi, ka var pielāgoties visam,” dzīves gudrību klāsta Antra.
Lielu pateicību par iespēju atsākt dzīvot normālu dzīvi Antra saka Strenču novada pašvaldības atbalstam. Bibliotēka ir pārcelta uz plašākām telpām, kuras vairs neatdala sliekšņi, tāpat Antrai ir izveidots speciāls pacēlājs. Lai gan sabiedrība kļuvusi atvērtāka pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, šajā jomā tomēr vēl daudz darāmā, uzskata Strenču pilsētas bibliotēkas vadītāja Sarmīte Kosmane.
“Viņa ir viena no tiem retajiem cilvēkiem, kam ir darbs un kurai ir šī iespēja pilnīgi citu dzīvi dzīvot nekā tiem, kuriem šādas iespējas nav - iziet no mājas un iejusties sabiedrībā. Es pat nespēju iedomāties, kāda būtu Antrai dzīve, ja viņai šādas iespējas nebūtu dotas,” vērtē Kosmane.