Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kino, kas uzšķērž Rietumu vērtību sistēmu. Divas filmas kā skalpelis

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža no Barselonas: Mirklis pirms vēlēšanām - pannu sišana un «galvu nociršana»

Bezpajumtnieku stāsti par zaudētajām mājām un motivāciju

Bezpajumtnieku stāsti par zaudētajām mājām un motivāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Bezpajumtnieks ir persona bez pastāvīgas dzīves vietas. Ziemā Rīgā nakts patversmēs ik dienu mitinās aptuveni 700 cilvēki. Dati liecina, ka Rīgā šo personu skaits 15 gados ir krietni pieaudzis. Vienlaikus ierēdņi norāda, ka patiesais šīs sociālās grupas skaits valstī ir nenosakāms.

“Šodien pa dienu būs griķi, mednieku desiņas un mērce, protams, arī kompots. Tas ir šodienas grafikā. Vakar bija mājas sautējums. Mēneša laikā var atļauties arī kādu lētāku cepumu vai citu saldumu nopirkt.”

Vīriešu patversmē Rīgā, Maskavas ielā, agrā rītā Latvijas Radio tiekas ar Imantu un Aigaru. Patversmē ir kluss un tukšs, jo režīms nosaka, ka pulksten 8 visiem telpas ir jāpamet. Abi vīri ir aizkavējušies un aicina piesēst ēdamzālē pie garā galda. Tāpēc šķiet loģiski, ka sākumā saruna ir par ēdienu. Vārds pa vārdam, līdz bezpajumtnieki izstāsta savu māju pazaudēšanas stāstu.

“Pie visa jau esam vainīgi mēs paši, nevajag meklēt kādu, kas vainīgs.

Paši sev uztaisījām tādu dzīvi. Es personīgi pats sev to nodarīju, nevis kāds man palīdzēja te nonākt,” atzīst Aigars.

Aigars ir labā garastāvoklī, rokās virina briļļu maku un telpu piepilda ar dobju, skanīgu balsi. Bez pajumtes dzīvo jau vairāk nekā gadu. Viņš ir rīdzinieks, pēc profesijas juvelieris un, kavējoties atmiņās, stāsta Nameja gredzenu veidošanas tehnikas: “Pēdējais, ko es kā juvelieris uztaisīju, bija vīriešu gredzens, tā saucamais zīmoga gredzens. Tas bija 90.gadu sākumā.”

Aigars strādājis arī celtniecībā, atzīst – ja ļoti pacenstos, varbūt darbu atrastu, bet tagad gaida iespēju pastrādāt tā dēvētajā “simtlatnieku” programmā. Sarunas laikā var secināt, ka vīrs ir paškritisks – sauc sevi par viduvēju amata pratēju, vaļsirdīgi atzīst, ka ir alkoholiķis un atbildīgs par visām likstām viņa esošajā situācijā.

Pēdējā dzīvesvieta bijusi Dalbē pie radiem, kur kļuvis par šauru, jo no ārzemēm atgriezusies dzīvokļa īpašnieku jaunā paaudze. Aigaram senāk bijusi arī pašam sava ģimene: “Ir divi bērni, ar viņiem pa telefonu es šad tad sazinos un parunājam. No meitas puses man ir mazmeitiņa, viņai jau ir seši gadi, bet es vēl neesmu viņu redzējis. Viņiem ir sava dzīve. Es pats savulaik esmu daudz saviem bērniem darījis pāri, jo aizgāju no ģimenes, neviens mani no ģimenes neizmeta, es pats aizgāju. Bija man problēmas, viss sākās ar alkoholu. Tolaik ar tukšām kabatām nesēdēja neviens, varēja jebkurā laikā aiziet un nopirkt. Tīrākais iemesls tam, kur esmu tagad, ir alkohols. Ir tāds teiciens – ja darbs traucē tev dzert, tad tu, protams, atmet darbu.”

Savukārt Imants šķiet kautrīgāks un nedaudz sašļucis, mugurā biezs rakstains džemperis un jauni siltie zābaki, par ko viņš šķiet īpaši priecīgs, jo, stāstot par tiem, vienīgo reizi plaši pasmaida.

Imants dzīvojis Vecāķos, saka, ka pazaudējis māju un pa patversmēm dzīvo tikai kopš marta: “Kaimiņš man izkrāpa māju un pievāca, pārrakstīja uz savu māti, pēc tam ieķīlāja, un pēc tam banka caur tiesu mani izlika ārā. Es pat nezināju, ka māja ir ieķīlāta. Tas bija pārsteigums, dzīvoju ar māti, viņa tagad arī patversmē, tikai Eiženijas ielas sieviešu nodaļā. Senāk, krievu laikā, dzīvojām Vecmīlgrāvī, no turienes vectēvs mūs izlika. Tad brālis iedeva pusi zemes Vecāķos, kur uzcēlām to māju. Bet tagad es ar māti esam palikuši vieni. Man ir arī dēli, tie abi ir sen jau prom ārzemēs, nav nekādu ziņu.”

Imantam ir 60 gadu, viņš beidzis Liepājas jūrskolu 70.gadu nogalē, pēc tam strādājis par radiotehniķi un radistu uz kuģiem, tad pārmācījies par elektriķi. Pēdējā darba vietā gan bijis  sētnieks.

Darbu viņš nevarot šobrīd atrast, jo ir uz slimības lapas. “Kam es tāds vecs ar caurumu plaušās un slimām kājām varu būt noderīgs? Darbu grūti atrast, jo darba devēji grib jaunus darbiniekus.

Tad, kad būšu veselāks, tad varēs atkal sākt meklēt darbus.

Darba biržā visi ir saprotoši un konsultācijās palīdz sastādīt CV, jo es jau vispār nezinu, kas tas ir, kādreiz tādu nebija,” stāsta Imants.

Vieta, kur ļaudis bez pajumtes bieži uzturas diennakts gaišajās stundās un īpaši ziemas sezonā, ir dienas centrs Katoļu ielā. Tur ir gan bibliotēka, gan dažādas nodarbības, iespēja aprunāties ar psihologu, satikt sociālos darbiniekus, skatīties televizoru kopējā zālē vai uzspēlēt novusu.

Dienas centrā Latvijas Radio satiek pensionāri Tatjanu, kura bez pajumtes ir jau 20 gadus. Sieviete ir kopta, spilgti rozā tonī krāsotiem nagiem un silti ģērbta. Agrāk dzīvojusi Liepājā, kur ģimeni uzturēja, strādājot flotē uz zvejas kuģiem. Taču 90.gados dzīvokli it kā pazaudējusi reketā.

Kundze atstāj kareivīga un stipra cilvēka iespaidu, bet tad pēkšņi Tatjanai tomēr saskrien acīs asaras, jo

līdz ar pajumtes pazaudēšanu izpostīta arī ģimene.

“Jā, pensija man ir laba, to es nopelnīju jūrā. Taču viens cilvēks par tādu naudu nevar izdzīvot (250 eiro). Īrēt dzīvokli, kā minimums, izmaksā 150 eiro mēnesī. Taču vēl pirmā iemaksa jāspēj samaksāt. Bet kur lai ņemu tādu naudu? Es taču gribu arī ēst. Patversmē mums vakarā dod labu ēdienu, es gan cenšos ēst par savu naudu, jo man ir pensija. Ieeju kafejnīcā un ņemu čebureku ar vistas buljonu, tas maksā ap vienu eiro. Tā no rīta un vakarā var paēst. Tāpēc no vienas puses - viss ir labi, patversme dod arī jumtu virs galvas. Pie meitas iet un lūgt palīdzību es joprojām nespēju,” stāsta Tatjana.

Tatjana vērtē, ka sieviešu patversmē ir labas sociālās darbinieces un dežuranti. Ar dzīvi no patversmes uz patversmi viņa ir samierinājusies, taču atzīst, ka ir grūti dalīt naktsmājas ar daudzajām personām, kas lieto alkoholu un nekopjas. Trūcīgā statuss, viņas ieskatā, tam nevar kalpot par attaisnojumu.

“Lūk, skatieties pa logu, tur pretējā māja ir gadiem tukša, neapdzīvota, kāpēc gan nevarētu tur iekārtot lētas dzīvesvietas. Man nebūtu žēl kaut 50 vai 100 eiro samaksāt par to istabiņu, bet sociālajā dzīvoklī man bija jāmaksā 135 eiro mēnesī. Mani no tā dzīvokļa izmeta par parādiem, lai arī bija skaidrs, ka varu parādu samaksāt, ja summu ļautu sadalīt uz diviem mēnešiem. Man vienkārši tad pietrūka naudas ārstiem. Dažreiz domāju, ka labāk būtu ar trūcīgā statusu, tad visi medicīniskie izdevumi apmaksāti,” saka Tatjana.

Pēc sarunas ar Tatjanu dienas centra mācību telpā durvīs parādās garā auguma Juris. Vīrietis klibo, un pie rokas ir spieķis. Ilggadējais bezpajumtnieks apsēžas pretī, un ir teju neiespējami nepamanīt, ka vīram acu krāsas atšķiras – viena zila, otra pelēka. Juris paceļ roku un pakasa degunu ar īpaši garu īkšķa nagu. Kādēļ tāds izaudzēts? Vīrs jokojot atbild, ka skrūves ar garo nagu neskrūvē, vienkārši esot sāpīgs pirksts, tāpēc nagu neaiztiek.

Ar Juri uzreiz garāka saruna sākas par darba jautājumiem: “Pagaidām man nav darba. Iepriekš man bija ritenis, ar kuru es braukāju uz Tukumu vai Ogri, un tur strādāju, halturēju. Bet pēc tam man tirgū kāds iesita pa galvu un nozaga riteni. Domāju – neviens mani oficiāli darbā neņems, jo esmu klibs un man ir daudz gadu. Es gribu darbu un meklēju, bet man saka, ka neesmu vajadzīgs.

Ja darba devējs uzzina, ka dzīvo patversmē, tad uz tevi skatās citādi un tādu cilvēku vispār neņem darbā.”

Jurim ir 60 gadu, un pa patversmēm viņš dzīvo astoņus gadus. Iepriekš strādājis par celtnieku un slimnīcā par sanitāru. Tagad nav reģistrēts bezdarbniekos, jo netic, ka kāds viņu ar esošo bezpajumtnieka statusu oficiāli nodarbinās. Juris šobrīd nesaņem arī nekādus ienākumus, turklāt nevarot arī noformēt trūcīgas persona statusu, jo brālis, kas nu jau nelaiķis, uz viņa pases datiem esot reģistrējis uzņēmumu.

Tiesa gan, Juris, stāstot savu stāstu, par dzīvi nesūkstās, izceļ tikai vientulību: “Es jau neesmu nekāds svētais, arī es dzēru, bet vismaz nenodzēros. Tagad jau gadu cenšos nedzert un regulāri eju uz speciālām atbalsta grupām. Tas man patīk. Draugu man nav, ir kādi paziņas, bet pārsvarā visi dzer. Vakaros izeju kādā pastaigā.

Pietrūkst galvenokārt savas mājas un siltums. Kad ir darbs, tad es zinu, ka nevienam nekas nav jālūdz. Ubagot uz ielas man ir nepatīkami.”

Rīgas domes dati rāda, ka 15 gadu laikā redzeslokā esošo bezpajumtnieku skaits pilsētā ir pieaudzis: 2002.gadā patversmju pakalpojumus saņēmuši aptuveni 900 cilvēku, bet pērn – jau vairāk nekā 4000. Tas gan nenozīmē, ka tieši tāds ir bezpajumtnieku skaits, jo viena persona var izmantot pakalpojumus vairākas reizes gadā. Lūzums skaita pieaugumā ir arī ekonomiskās krīzes gados.

Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvis Aldis Strapcāns iezīmē cilvēka bez pajumtes portretu pilsētā: “Ziemas mēnešos [patversmju] apmeklējums sasniedz 700 personas. Tajās uzturas 80% vīriešu. Redzam, ka lielākā daļa ir pirmspensijas vecuma – aptuveni 30%. Personas, kam ir vecuma pensija, un personas ar invaliditāti, kurām grūti iekļauties sabiedrībā un risināt savus jautājumus. Viens no iemesliem, kāpēc persona zaudē dzīvesvietu, ir tas, ka viņiem pārtrūkušas attiecības ar kādu tuvu cilvēku. Vai nu izšķīries no sievas, nomiris kāds tuvs cilvēks, kurš iepriekš rūpējās par sadzīvi. Aptuveni pusei no šīm personām ir problēmas ar alkohola atkarību.”

 

 

Latvijā ir 32 patversmes. Labklājības ministrijā vērtē, ka valstī kopumā šādu personu ir aptuveni tūkstotis, un apstiprina, ka unikālo patversmju klientu skaitu ir sarežģīti noteikt.

Tātad bezpajumtnieki kā sociāla grupa valstī patiesībā ir ar nenosakāmu skaitu, tāda kā amorfa cilvēku masa.

Gan pašvaldības, gan valsts ierēdņi atzīst, ka rīcības plāni vairāk vērsti uz šo cilvēku pamata vajadzību nodrošināšanu, nevis reanimēšanu atpakaļ normālā dzīvē un sabiedrībā. Lai arī ir atsevišķas sociālās rehabilitācijas iespējas, uz tām rindas neveidojas.

Arī paši bezpajumtnieki atzīst, ka motivācija kaut ko mainīt viņiem ir vissarežģītākais izaicinājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti