Saule jau ir zemu, kad pie Allažu kultūras nama piestāj viens auto pēc otra. Dejotāji brauc uz mēģinājumu. Bez dejotprieka viņus vieno vēl kas. Viens uzvārds. Bērze. Bērzes dejo trīs paaudzēs. Deja ir viņu DNS, viņu dzimtas asinsrite.
“Tā [dzimtas] koka vecmāmiņa pie manis sāka dejot pirms 20 gadiem, kad es sāku strādāt. Dejo vecāki šim zaram un bērni. Viegli, patīkami, paši brauc, mēģinājumus organizē,” stāsta deju kolektīvu vadītāja Aelita Ziemele.
Linda un Eva stāsta, ka dejo ne tikai ome un vecāki, bet arī krustmāte, krusttēvs, tēta brāļi un tagad arī viņas.
Līga un Miks Bērzes dejo solo. Tieši dejā viņi sadejojās līdz zelta gredzenam zeltnesī un pērn svinēja kāzas. “Es ja dejoju no pirmsākuma. Iepatikās i dejošana, i Līga un centos parādīt, cik labs vien esmu,” saka Miks.
Un ne velti stārķi ap nelielo kultūras namu vien ganās. Šis nav vienīgais pāris, kas sadejojies. Arī Laura un Reinis abi dejo, tomēr kopā pārī nedejo.
Šie Dziesmu un deju svētki tikai retajam būs pirmie. Daudziem tie ir jau trešie vai ceturtie svētki, un viņi tos ļoti gaida. “Tās emocijas, tā atmosfēra. Visa! Kad citi dejo, mēs aizmugurē mēģinām dejot līdzi un priecājamies,” saka dejotājs Alvis Baduns.
Un pirmā kopīgā iziešana jau pēc četrām dienām, kad cauri Rīgai vīsies dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens. “Ķimenītes” dejotāji bagātinās Siguldas novada krāsas.
