Beļģu ceļotājs: Latvija ir zaļa, skandināviska, un te ir daudz tūristu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvija ir zaļa, skandināviska un te ir daudz tūristu, šādus pirmos iespaidus pēc pāris dienām galvaspilsētā guvis žurnālists un ceļotājs no Beļģijas Rafaels Porto Karrero. Viņš ir viens no tiem ārvalstu tūristiem, kas šogad savu atvaļinājumu izvēlējies pavadīt nevis karstajos dienvidos, bet mērenajā Baltijā. Tiesa gan, Rafaelu ar Baltiju saista arī īpašas attiecības.

Ar Rafaelu Porto Karrero esam uz tiltiņa Bastejkalnā. Tikko lijis. Gaiss spirgts un svaigs. Rafaelam šī ir otrā diena Latvijā, bet pirmā reize, kad viņš lēnām izstaigā Rīgu un redz to visā godībā. Nākamās trīs nedēļas 34 gadus vecais Beļģijas flāms, kurā rit arī spāņu asinis un kurš dzīvo Briselē, pavadīs Baltijā, ar mugursomu apceļojot visas trīs valstis - Latviju, Igauniju un Lietuvu.

"Es jau esmu bijis Igaunijā, kas man patika. Reizēm par Baltijas valstīm piemirst, jo tās ir mazas, taču es pavadīju trīs nedēļas Igaunijā, apskatot vai katru mazo pilsētu un ciematu, un man ļoti patika," stāsta ceļotājs. "Šoreiz nolēmu vairāk laika pavadīt arī Latvijā un Lietuvā. Tā kā esmu politikas žurnālists, tad šis ir labs laiks, lai apmeklētu Lietuvu, kas ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Arī Latvija nākamgad pievienosies eirozonai, un šis bija labs iemesls, lai apmeklētu Latviju pirms lielais trakums sākas... Es, protams, jokoju."

Par Baltiju un Latviju Rafaels daudz lasījis un dzirdējis. Pirms vairākiem gadiem viņš devās uz Vāciju, lai studētu Austrumeiropas vēsturi, un tajā ietilpa arī Baltija.

"Kādēļ Austrumeiropas vēsture? Varbūt šī nebūs moderna atbilde, jo laiki mainās, taču es allaž esmu juties kā eiropietis," uzsver Karrero. "Kad man bija 18, 19 gadu, man šķita, ka zinu visu par Rietumeiropu, taču, ja gribu būt īsts eiropietis, man ir jāzina arī Eiropas otra puse, kas, patiesībā, nav nemaz tik atšķirīga. Protams, atkarībā no valsts, ir dažādas mentalitātes, taču Baltija, piemēram ir daudz atšķirīgāka no Bulgārijas nekā no Nīderlandes vai Beļģijas. Uzskatīt sevi par eiropieti nozīmē arī zināt par Baltiju, Ukrainu, Čehiju un pārējām valstīm, ne tikai par sevi, šo klubu, kā savulaik mūs nosaucis Francijas prezidents Žaks Širaks."

Ceļā uz Rīgu lidmašīnā bijuši vēl vairāki beļģi, kuri nolēmuši iepazīties ar Baltiju. Rafaels prāto, ka Baltija, ja vien vairāk sevi reklamētu, piesaistītu arvien lielāku beļģu interesi.

Šī, protams, ir tikai mana ātrā teorija, bet ja Latvija un Baltijas valstis kopumā mazliet vairāk investētu sava tēla veidošanā, tad, pilnīgi noteikti, cilvēki brauktu vēl vairāk," uzskata žurnālists. "Lidmašīnā es sēdēju kopā ar diviem vienkāršiem fabrikas strādniekiem, un viņi nebūt nelidoja uz Latviju lēta alus vai meiteņu dēļ. Mēs aprunājāmies, un viņi patiešām bija diezgan labi informēti par Latviju."

Studijas deva iespēju apgūt arī kādu no Austrumeiropas valodām. Rafaels izvēlējās mācīties krieviski, jo to kā vienīgo piedāvāja arī studiju programma. Krievu valodu viņš nedaudz izmantojis arī Rīgā.

"Jā, jā…… Lūdzu, Andrej! Jā, es pāris reižu to lietoju. Viesnīcas personālam patika, ja saucu viņus vārdā Sergejs vai Darja, vai, ja pasaku „paldies”," stāsta Karrero.

Taču Rafaelam ir līdzi kaudzīte ar ceļvežiem un viņš cenšas ielāgot svarīgākās pieklājības frāzes latviešu valodā.

Tūrisma nozares eksperti teic, ka pagaidām to, cik ražīgs ārvalstu tūristu ziņā šis gads Latvijai bijis, varēs pateikt rudens pusē, kad apkopos viesnīcu informāciju, īpaši arī tādēļ, ka Latvijā un Rīgā šogad aizvadīti lieli sarīkojumi un notikumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti