Dina no citām jaunietēm "Muceniekos" uzmanību piesaista ar savu interesi par modi. Dienā, kad Latvijas Radio sarunā interviju, viņa jau atkal nokrāsojusi matus. Šoreiz melnā krāsā, bet iepriekš viņai bijuši arī zili, rozā, blondi un kastaņbrūni mati.
Dina cer dzīvot Latvijā un sapņo šeit absolvēt Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), iegūstot inženiera kvalifikāciju.
Uz sarunāto interviju viņai līdzi ir arī mamma, tētis un 15 gadus vecā māsa Mina. Nav pārsteigums, ka izvēlētā vieta ir Vērmanes dārzs, kāds no nomaļiem soliņiem, jo patvēruma meklētājus šeit var manīt visai bieži.
Pirms došanās bēgļu gaitās 19 gadus vecā jauniete Irākā, Bagdādē, vēl paspējusi absolvēt vidusskolu. Telefonā viņa rāda savus klasesbiedrus un skolas formas, kas bija jānēsā. Mobilā telefona atmiņa ir pilna ar attēliem no mājām un dzimtās pilsētas. No Irākas pietrūkstot vien kalni, kas Latvijā esot retums.
Sarunāties latviski patvēruma meklētājiem vēl nedodas tik viegli, tāpēc daļa intervijas ir angļu, daļa – latviešu valodā.
Jauniete stāsta, ka būtiskākā atšķirība starp Irāku un Latviju esot drošība, kā viņas dzimtajā zemē nav.
Nesenajos sprādzienos Bagdādē roku zaudējis viens no Dinas ģimenes radiniekiem, un meitene atklāj, ka sprādzienus nācies redzēt kopš bērnības. Tāpēc viņa vairākkārt uzsver, ka novērtē iespēju aiziet uz veikalu Rīgā, nebaidoties par savu dzīvību vai laiski pavadīt pēcpusdienas kopā ar ģimeni vai draugiem kādā no Rīgas parkiem.
Dinas mīļākā atpūtas vietā Rīgā ir ne tikai Vērmanes dārzs, bet arī 11.novembra krastmala, no kuras var lūkoties uz Daugavu. Ik reizi, kad ģimene dodas turp, Dina ar cerībām raugās uz RTU ēku, kur cer uzsākt studijas un iegūt izglītību inženierzinātnēs.
Vidusskolas laikā viņai īpaši padevusies fizika, un Dina cer iegūt augstāko izglītību un labi apmaksātu darbu.
Septembrī mācības devītajā klasē uzsāks viņas 15 gadus vecā māsa Mina, bet vecāki cer atrast darbu savā profesijā. "Mana mamma strādāja bankā, mans tētis strādāja benzīna, degvielas uzņēmumā," stāstīja jauniete.
Tikmēr patlaban, vasarā, ģimene divreiz nedēļā apmeklē latviešu valodas nodarbības. Lai gan runāt gariem teikumiem vēl ir ļoti grūti, Dina izrāda vēlmi valodu iemācīties. Viņa stāsta, ka nodarbības ir divreiz nedēļā, tāpēc ar nepacietību gaida katru pirmdienu un piektdienu, kad būs latviešu valoda. Mācības esot interesantas un savu skolotāju viņa sauc par otro mammu.
Telefonā Dina rāda bildes no nodarbības neilgi pirms Līgo svētkiem, kad meitenes mācījušās latviešu tautas dejas, pinušas rudzupuķu vainagus un klausījušās stāstus par vietējām tradīcijām, lai kopīgi sagaidītu Jāņus krastmalā, turpat pie Daugavas, kur meitenei tik ļoti patīk.
Ap augustu varētu būt zināms, vai sapņi piepildīsies un ģimene varēs palikt Latvijā.
Apaļi 20 gadi Dinai apritēs 13.augustā, un tos nosvinēt viņa cer Jelgavā kopā ar ģimeni un draugiem. Sarunas nobeigumā arī Dinai Latvijas Radio lūdza uzrakstīt novēlējumu radio klausītājiem. Ar domas formulējumu latviešu valodā vēl neiet tik viegli, bet Dina centās no sirds. Un, lūk, ko viņa uzrakstīja: "Es ceru, ka Latvija būs mana valsts. Esiet laimīgi. Paldies."
