Sadaļas Sadaļas

Bēgļi ceļā uz Eiropu: Okra no Ganas uz Eiropu nedusmojas un atgriezīsies Āfrikā

„Uzņemt vai neuzņemt bēgļus,” - Eiropas Savienība smagās diskusijās meklē atbildi uz jautājumu, vai palīdzēt atslogot tās valstis, kuras patlaban saņem vislielāko patvēruma lūdzēju plūsmu. Patlaban fokusā ir Itālija, Grieķija, bet lielus bēgļu viļņus piedzīvojusi arī Malta. Bēgļu sadalījums Eiropā ir izraisījis arī plašas debates Latvijas sabiedrībā. Devītais stāsts sērijā par bēgļiem ceļā uz Eiropu – šoreiz par Okru no Ganas.

Vārds – Okra. Valsts - Gana. Jau trīs gadus dzīvo Eiropā, netic politiķiem, pabalstiem, bet tikai paša spēkiem.

Okra stāv saulē, gabaliņu nostāk no lielceļa, bet pietiekami tuvu, lai viņu pamanītu garāmbraucošie šoferi. Mugurā - svīteris ar baltām un violetām strīpām, tam pāri raiba sporta jaka, kājās – tumšas bikses, melnas zeķes un tumši zilas gumijas iešļūcenes.

Te, pie riepu labošanas servisa, viņš nāk katru rītu jau nedēļu cerībā salīgt kādu vienkāršu darbu. Okra ir neparasts gadījums, jo Maltā, kur Latvijas Radio viņu satiek, ir ieradies nevis laivā, kā vairums viņam līdzīgo, bet, kā pats saka, pa gaisu – lidmašīnā no Itālijas.

Okras dzimtene ir Rietumāfrikas valsts Gana Gvinejas līča krastā, starp citu, pirmā Āfrikas zeme, kas pasludināja neatkarību no Eiropas kolonizācijas. Tagad tā ir salīdzinoši attīstīta un stabila valsts, taču Okra jau trīs gadus dzīvo Itālijā. Viņš pastāsta, ka daudzi no Āfrikas vidienes dodas uz Lībiju, bet tur ir karš un nemieri. Tādēļ ir spiesti meklēt ceļu tālāk - uz Eiropu. Laivā no Lībijas karstiem arī viņš nokļuvis Eiropā.

Ar darba meklējumiem Eiropā nevedas viegli, taču Okra ir ieguvis atļauju palikt kontinentā. Viņš var ceļot visā teritorijā un tagad izmēģina laimi Maltā.

Okra atšķirībā no citiem bēgļiem ir runātīgs par politiku, par Āfrikas attīstības vīziju un citām globālām tēmām. Ir pārliecināts kristietis.

„Mēs te esam ciemiņi, mēs te esam, lai strādātu. Vispār tā ir liela priekšrocība un privilēģija - būt Rietumos, jo mēs te daudz ko varam iemācīties, lai palīdzētu savam kontinentam. Mēs te neesam tikai, lai izdzīvotu, bet lai arī kaut ko labu iegūtu un iemācītos, ” Okra spriež.

Runājot ar viņu, var just, ka Okram aiz muguras nav tik šausminošas kara un posta pieredzes, kā citiem šurp atbēgušajiem no Sudānas, Somālijas, Sīrijas. Viņš uz dzīvi raugās gaiši un cerīgi.

Sarunā iesaistās vēl citi, kuri stāv saulē un gaida darbu, un Okra ar viņiem ielaižas strīdā, par to, kā Eiropa izturas pret bēgļiem.

Okra uzstāj, ka nevienam, kurš ir ieradies Eiropā, nav tiesības uzspiest savas prasības. Viņš teic, ka eiropieši zina, ka šie jaunie, spēcīgie cilvēki, kuri te stāv, ir spējīgi par sevi parūpēties un strādāt.

Okra ir absolūti pārliecināts, ka atgriezīsies Ganā, jo arī Itālijā līdz ar Eiropas ekonomisko krīzi esot grūti atrast darbu. Āfrikā ir arī visa viņa ģimene. Okram nav nekādu iekrājumu, nav naudas, par ko sākt jaunu dzīvi. Bet viņam ir rokas, kā viņš saka - gan pašam, gan Dievam - un tad jau redzēšot, kuras durvis tās atvērs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt