Sašauto operatoru Gvido Zvaigzni ieveda Rīgas 1. slimnīcā, un nākamās divas nedēļas viņa sieva Daiga cerēja uz brīnumu.
"Šī bija tā vieta, kur no 20. janvāra nakts līdz 4. februāra vakaram divas nedēļas man bija tāds stūris, gaitenī pie reanimācijas, kur es kā ēna stāvēju... Un nav vairs mīļā daktera Ņikitas, kurš vēl operēja manu vīru. Es nepaspēju viņus vēlreiz samīļot. Viņos bija tā empātija. Dakteris vienmēr mani satika, apķēra un sacīja: "Nu mīļā, kā jums iet?""
Pēdējo reizi pie sava vīra Daiga tika 4. februārī.
Sieviete stāstīja: "Bija tāds atplaiksnījums. Vienīgais, es teicu – tu neuztraucies. Ritenītis bērnam ir salikts. Jo mums bija jāsaliek ritenītis. Tad viņš atkal aizpeldēja... Gvidi, ja tu dzirdi, riteņi ir mainījušies."
Gvido Zvaigzne mira 5. februārī. Nelīdzēja ne ziedotās asinis, ne no Zviedrijas atgādātais elpināmais aparāts. Tolaik viņa meitai Unai bija pieci gadi, dēlam Krišjānim gadiņš.
"Elpināšanas aparāts, kas tika atgādāts, glāba citiem dzīvību. Vēstules. Dzejoļi. Tas bija neaptverams. Es nokļuvu pasaulē, kurā ir labi cilvēki. Sāpes kļuvušas ne tik smagas, mazbērni jau ir. Meitai ir; dēlam jau 33 gadi.
Meitas vecākais dēls Raivo, viņam ir tieksme uz radošām lietām. Zīmē multfilmas pa kadriem. Kaut kas no kino tur ir," stāstīja Daiga.
Ceturtdien sieviete satika Dzintru Jakubaņecu. Dzintra bija ārste, kas sašauto Gvido veda uz slimnīcu.
"Mēs sapratām, uzreiz sapratām, kas viņš ir. Un arī to, cik smags ir ievainojums, cik ātri ir jāsteidzas. Un vēl sapratām, ka apšaude turpinās. Un man bija vēl operators Zigurds Vidiņš mašīnā. Liekas, bail nebija nemaz. Drosme liela. Bet tas bija arī jaunības maksimālisms," atcerējās ārste.
Rīgas 1. slimnīcas mediķi, kuri dežurēja barikāžu laikā, uzsvēra – tas bija darbs, kas vienkārši bija jādara. Tāpat kā Gvido vienkārši bija jāfilmē. Bet Daiga uzsvēra, ka viņu dzīve, kuru pārtrauca lode, nebija melnraksts.
"Svarīgi, ka cilvēki spēj nodzīvot dzīvi uzreiz tīrrakstā. Nevis melnrakstā," sieviete norādīja. Atbildot uz jautājumu, vai tas bija par viņas ģimeni, Daiga sacīja: "Jā... Tas bija par mums."