Kur gan maija sākumā var meklēt kārtīgu latvieti? Nu protams, ka dārzā! Tā kā arī šogad 4.maija “Dārza svētku koncertu” drīkstam svinēt tikai #ģimenes lokā – Latvijas Televīzija kopā ar Māru Sleju un Reini Ošenieku devās apciemot desmit saticīgas, stipras un mīlošas Latvijā zināmas mūziķu un aktieru ģimenes. Svētkus sirdī neviens nav atcēlis!
“Ja runājam par ģimeni un tās saknēm – mamma ir tās pats galvenais kodols. Visus svētkus svinam tur, kur ir mamma. Cik varam – braucam ciemos pie viņas.” Latvijas Televīzijai par savu mammu Anitu Auzāni stāsta Atis un Jānis.
Tieši pie mammas atrodas arī galvenā ģimenes relikvija – bufete, kura kādas 14. reizes mainījusi dzīvesvietu. Kurp dodas mamma, turp dodas arī greznā bufete.
Atis un Jānis bufeti atceras no laikiem, kad tā vēl bija pie vecvecākiem. “Šī ir pirmskara mēbele, nāk no vectēva. Mēbele, kas vienmēr ir uzmanības centrā”, stāsta brāļi, un rāda greznos koka dekorus, kuros var redzēt arī viņu zobu pēdas.
Interesants ir arī vectēva Juljana Sandera dzīves stāsts. Vectēvs Otrajā pasaules karā paspēja karot abās frontes pusēs. “18 gados tētis vācu armijas rindās tika līdz Polijai, bija šoferis, kad atnāca mājās – bija “labi” cilvēki, kas viņu nodeva. Un viņu paņēma krievu armijā. Dienēja gan viņš tikai divas nedēļas, jo tika ievainots,” stāsta Anita Auzāne.
Bērnības atmiņu brāļiem netrūkst ne par vecvecākiem, ne bufeti. “Mēs tajā bufetē slēpāmies. Vecmamma tur turēja segas un mums šķita, ka tur ir ideāla vieta, kur paslēpties. Un vēl mums likās, ka tur kaut kas ir noslēpts.” Vairākas lietas šajā bufetē ir bijušas vienmēr, piemēram, stikla stirniņa, “Līvānu stikla” kristāla glāzes un saldumi.
“Arī mūsu bērni, kā atbrauc ciemos, tā bufetē, meklē saldumus. Bērni nejautā – viņi vienkārši ņem,” stāsta Auzāni.
Un vēl šī bufete ir īsta LTV zvaigzne, jo šī nav pirmā tās atrādīšana publikai.
“Kad man bija trīs gadi, Atim plus astoņi, bija tāds raidījums “No desmit līdz četrpadsmit””, atminas Jānis. Toreiz Līvānos filmēja, kā Atis spēlējis akordeonu, pinis klūdziņas un filmēja arī šo bufeti. Jānis apceļ brāli: ”Slavena tā mūsu bufete. Tev vēl ir, kur augt!”
Īpašas ir arī Auzānu ģimenes svētku tradīcijas. Uz galda vienmēr ir mammas ceptais pīrāgs, visi kopā uzdzied, un ir kāda Auzāniem raksturīga tradīcija, par kuru stāsta Atis: “Tā aizsākās vidējā brāļa dzimšanas dienā, kad istabā ienesa torti un dāvanas, un tad mēs brālim Ārim teicām – “Daudz baltu dieniņu” – dziedi tu pats!” Tā nu šī tradīcija arī turpinās – Auzāni ģimenē šo dziesmu dzied tikai pats jubilārs un kā sarunas beigās saka Atis: “Jo cilvēks, kas dzied, ir laimīgs!”
